Personība. 100 g kultūras. Māris Sirmais

«Pieredze ir diriģentam galvā un arī fiziskajās sajūtās. Arī tajās, kas ļauj orķestrim parādīt pizzicato - stīgu aizķērienu tā, lai piecdesmit cilvēki izdara to kopā. Tas ir daudz grūtāk, nekā vienkārši dabūt kopīgu skaņu,» diriģenta darba maģiju uzbur Māris Sirmais.

Raidījuma veidotāji meklē šo maģiju mēģinājumos, kad Sirmais vada Valsts Akadēmisko kori «Latvija», simfonisko orķestri Garīgās mūzikas festivālā, arī lielo kori Dziesmusvētkos un vēl citus muzikālus kolektīvus daudzos citos projektos.

Kur viņš rod enerģiju, lai tik smalki slīpētu takti pēc takts, bez nekādām atlaidēm un šķietami nenogurdams?

Perfekcija, radošums un kaislīga vēlme radīt saistošus muzikālus projektus ir magnēts, kas Māris Sirmo tuvina tikpat azartiskiem cilvēkiem. Ja Māris tā nedzīvotu, jau divdesmit gadus nepastāvētu starptautiski atzītais Garīgās mūzikas festivāls un viņa vadīto VAK «Latvija» neaicinātu koncertēt pasaulē slaveni diriģenti - Mariss Jansons, Pāvo Jervi, Zubins Mehta. Viņu negaidītu klausītāji Ņujorkā Linkolna centrā, Lucernā, Pēterburgā, Helsinkos, Berlīnē, Londonā.

Raimonds Pauls mazo puiku atceras vēl no zēnu kora laikiem, kad Māris Maskavā tik ļoti esot vēlējies iepazīties ar Allu Pugačovu. Meistaram patīk strādāt ar Sirmo, jo viņš novērtē diriģenta augsto profesionālismu.

Māra Sirmā pasaule, televīzijai jaunatklāta, ir viņa mājvieta Jūrkalnē. Tur Māris veido dārzu ar ozolu aleju, tur zied hortenzijas, ābeles, rododendri. Dārzs ir viņa fantāzija – ar ziedu upi, kas aizvijas lejā uz upīti, un vairāk nekā trīssimt ziemciešu kolekciju, ar sapņiem par stīgojošu augu apvītām kolonnām. Māris visu dara pats un nesūdzas par spartisko dzīvošanu namiņā bez elektrības un ērtībām.

Diriģenta Māra Sirmā laiku dokumentēja žurnāliste Ilze Strenga, režisore Zita Kaminska, operatori Aldis Šēnbergs un Harijs Katlaps, skaņu režisors Bruno Cabulis.