Kā atbalstīt bērnus ar UDHS un viņu vecākus?

UDHS ir viens no biežāk sastopamajiem garīgās veselības traucējumiem bērniem. Kāpēc šāds sindroms attīstās? Kur ir robeža starp vienkārši aktīvu bērnu un bērnu ar UDHS? Un vai mēs kā sabiedrība (vecāki, skola, ārsti un politiķi) UDHS esam pamanījuši kā problēmu, ko vajadzētu saprast un līdz ar to arī atbalstīt bērnus ar šādu diagnozi?