Grib mainīt nosacījumus, kas pašvaldības ierauj cīņās par skolēniem

Bet politisko temperatūru šonedēļ uzkarsēja mēģinājumi saprast, kas tad galu galā sanācis no skolotāju algu reformas. Lielākajā daļā skolu vidējā algas likme pieauga. Taču tā būtu vēl lielāka, ja vairums skolotāju strādātu uz pilnu slodzi. Taču tam traucē pārāk lielais, ne reti pustukšu skolu tīkls. Pašvaldības uz pārmaiņām nav naskas. Tās baidās, ka skolēni aizies mācīties uz blakus novadu. Tad pašvaldība zaudē divkārši – gan to naudu, kas skolēnam seko no valsts puses, gan arī savu naudu, kas līdz ar skolēnu jāpārskaita kaimiņiem. Izglītības ministrijā meklē iespējas izmainīt šo kārtību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas sadarboties. «de facto» šonedēļ pētīja algu reformu divos atšķirīgos novados – Preiļu, kur skolu tīkls aizvien ir plašs, un Inčukalna, kur īsti nav ko optimizēt.