Kultūršoks. Mākslinieki — sabiedrības lepnums vai sociāli neaizsargāta, nabadzīga grupa?

Viņi Latviju dara par Latviju — to, kuru atpazīstam pēc dziesmām, grāmatām, arhitektūras, mākslas, svētkiem, kinofilmām un teātra izrādēm. Taču ar savu radošo darbu viņi spēj nopelnīt vien nožēlojamu pensiju, kura neglābj viņus piespiedu dīkstāves, noguruma vai slimību brīžos. Mēs zinām, kas ir profesionāls ārsts, profesionāls jurists vai profesionāls atslēdznieks. Mēs arī zinām, kas ir profesionāls mākslinieks, aktieris, mūziķis vai profesionāls rakstnieks. Tomēr šajās un citās radošajās profesijās strādājot, netiek nodrošināti regulāri ienākumi, līdz ar to nav iespējams veikt regulāras sociālas iemaksas, kas daudzus kultūras nozarē ārpus visādiem štatiem strādājošos pakļauj nabadzības Damokla zobenam.

Vai šo situāciju labos Radošo personu statusa likums, kas gausi un negribīgi, par pieciem gadiem atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, tiek virzīts izskatīšanai Saeimā?

Komentāri

Kategorijas