100g kultūras. Nacionālie dārgumi

Kas latviešiem ir Dzejas dienas? Nacionālas identitātes apliecinājums, literārā mantojuma apjēgšana, tautas sirdsapziņas meklēšana? Pirms 48 gadiem Raiņa dzimšanas dienā pirmo reizi Esplanāde pie dzejnieka pieminekļa pulcējās literāti, lai runātu dzeju simtiem lasītāju un klausītāju klātbūtnē. Gadu gaitā caur politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām tradīcija dzīvoja gan kā masu pasākums ar koru un aktieru piedalīšanos padomju gados, gan kā literārs sarīkojums mazai saujiņai sapratēju. Dzejas dienu ideja gadu gaitā nav zaudējusi savu saturu, kaut arī dzejnieks jau sen vairs nav tikai romantiķis, bālais zēns vai viedais dzīves filosofs. Dzejnieki modināja un rosināja mainīt pasauli uz labu. Tiem, kas bija klāt vērienīgajās dzejas svinēšanas dienās – Ojāra Vācieša neaizmirstamās mazliet saspringtās intonācijas, Imanta Ziedoņa filosofiskais apcerīgums, Lijas Brīdakas sievišķīgi siltais vārds iekrita atmiņā. Dzeja ir nokāpusi no postamentiem, bet Rainis nav vientuļš granītā kalts vīrs. Dzejas dienas ir dzīvs process, jaunie dzejnieki svin savu pirmo un otro grāmatu atvēršanas svētkus, viņiem sāp šis laiks, un viņiem ir ko teikt. „100g kultūras. Nacionālie dārgumi” sāk sezonu ar mūsu dzejas vecmeistariem un jaunajiem dzejniekiem par Dzejas dienu nozīmi mūsu kultūrā.

Komentāri

Kategorijas