Aculiecinieks. Aci pret aci ar mežacūku

Šo mūsu "Aculiecinieka" stāstu aizsāka kāda it kā pavisam parasta diena. Bija apmācies laiks, nedaudz līņāja. Pašā dienas vidū Juglas iedzīvotāja Ieva nolēma iziet pastaigāties ar suni šeit pat pie lielveikala "Alfa". 

"Es paskatījos pa kreisi – uz mani pilnīgi klajā vietā stāv un skatās cūka! Viņa, mani pamanījusi, tā pasita gaisā asti un tā pabēga, bet nevis aizbēga, bet aizlīda aiz tuvējā koka. Tāds adrenalīna līmenis tomēr – tāds dzīvsvars, starp kuru un mani nav nekāda žoga nekā.. es nezinu, kā [dzīvnieks] reaģēs," stāsta Ieva Ēvalde.

Mežacūkas Rīgā ir piefiksētas dažādās epizodēs. Skrienot gar ostmalu un nogriežoties pa Ganību dambi... Brīvības ielā, netālu no Sporta pedagoģijas akadēmijas uz tramvaja sliedēm, pie pašvaldību iestādēm. Lielākā vai mazākā skaitā Rīgas mežacūkas ir gan Mangaļsalā, gan Sarkandaugavā, gan Juglā un Biķerniekos, pie Jaunciema un Meža kapos.

Zoodārzā stāsta, ka vēl pirms 100 gadiem mežacūka Latvijā bija liels retums – dažas no tām bija ieklīdušas Vidzemē un Kurzemē no siltākām zemēm. Tāpēc pirmā oficiālā Rīgas mežacūka Trīne, kurai pat veltīts piemineklis, toreiz bija vērtīgs eksponāts un vienīgā Rīgā.

Komentāri

Kategorijas