Gleznotājs Kaspars Zariņš: Ģēniju atšķir dvēselē iekodētas sāpes

15. februāra raidījuma "Saknes debesīs" videostāsts - par gleznotāju, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Kasparu Zariņu un viņa piedzīvoto, radot ilustrācijas leģendārajai Džona Banjana grāmatai "Svētceļnieka taka".

Šobrīd mēs varam ieturēt brokastis Rīgā, pusdienot Parīzē un pavakariņot Londonā. Pasaule lēnām un nenovēršami kļūst par vienu lielu miestu, kurā pa lielceļiem, šosejām, ceļiem un reizēm arī neceļiem arvien lielākā ātrumā traucas arvien vairāk cilvēku. Bez šiem ceļiem ir vēl kāds – ceļš pie sevis. Tas nereti nav labi asfaltēts, bruģēts, nokaisīts vai notīrīts. Dažreiz tā ir vienkārši taka. Grāmata “Svētceļnieka taka”, kuras autors ir Džons Banjans, ir iemantojusi daudz un dažādu nosaukumu: dažs to sauc par slavenāko kristiešu bestselleru, cits - par pārlaicības ikonu, vēl kāds – par arhetipiski dziļu un fundamentālu grāmatu. Tagad grāmata ir izdota arī latviešu valodā, un to ir ilustrējis nevis kāds klosterī dzīvojošs mūks vai ikonu gleznotājs, bet gan mākslinieks Kristaps Zariņš.

«Es tādu grāmatu nebiju ne lasījis, ne par tādu dzirdējis, bet tā man šķita tik saistoša, ka izlasīju to pat divreiz. Es sapratu, ka šī grāmata patiesībā ir par mūsdienām, un pēc tam man radās ideja par šīm sejām. Džons Banjans, no vienas puses, atklāja dažādās cilvēka šķautnes, no otras puses, arī pasmējās par cilvēkiem. Tā arī netiku skaidrībā, vai viņš to darīja savas reliģiskās vai cilvēciskās pārliecības dēļ. Drīzāk jau es teiktu, ka cilvēciskās pārliecības dēļ,» stāsta Kaspars Zariņš.

«Tas, kas atšķir ģēniju no neģēnija, ir sāpes, dvēselē iekodētas. Es uzskatu, ka liela māksla pārsvarā rodas caur sāpēm, nevis caur prieku, tāpat arī atklāsmes rodas caur sāpēm. Muļķīgi būtu teikt, ka cilvēkam ir jādzīvo ciešanās – bet, ja tomēr ciešanas ir, tad tās padara cilvēku stiprāku. Tāpat, manuprāt, ir ar garīgumu – tas ir kaut kas līdzīgs sāpju slieksnim. Ir cilvēki, kuri ir daudz spējīgāki iedziļināties, jo spēj atmest nevajadzīgo un nedarīt lietas, kas viņus novirza no pareizā ceļa.»