Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kāpēc vietējās sporta sacensībās ir tik maz skatītāju?
Pirms nedēļas aizvadītais Baltijas Superkauss basketbolā un volejbolā raisīja niecīgu skatītāju interesi, bet vēlāk iemantoja plašu rezonansi, kad publiskajā telpā tika aktīvi apspriesta tā norises jēga un izmaksas. Latvijā kopumā vērojama ļoti izteikta sporta līdzjutēju noslāņošanās. Vīriešu nacionālo izlašu spēles populārākajos sporta veidos kā basketbolā, hokejā un futbolā pulcē pilnas tribīnes, tāpat kā atsevišķi starptautiski notikumi. Tomēr ikdienišķākas sacensības nereti notiek tukšu tribīņu priekšā. Futbola fanu kopienas "Pa pāris kausiem" līderis Jurijs Žigajevs akcentē, ka sporta fanu Latvijā nemaz nav tik daudz – lielākā daļa par faniem kļūst vien tad, kad spēlē nacionālās izlases.
Intervija - Jurijs Žigajevs, bijušais futbolists, PPK kopienas līderis
"Es esmu basketbola fans, un es trīs reizes gadā aiziešu uz arēnu. Visu cieņu, bet tas nav basketbola fans – tu esi izlases fans. Tas pats arī hokejā. Mēs esam hokeja lielvalsts, un hokejā ir labākie fani pasaulē? Viņi ir labākie Latvijas izlases fani pasaulē, ar Latvijas hokeju tas nav saistīts. Tās ir divas dažādas lietas."
Žurnālists Jānis Janševics pirms 20 gadiem bija viens no Baltijas Basketbola līgas iniciatoriem un tās mārketinga direktors. Labākajos gados sacensības pulcēja lielu auditoriju tribīnēs un pie ekrāniem, taču iedibināt noturīgas tradīcijas neizdevās un līga izčākstēja. Tieši tradīcijas Janševics izceļ kā vienu no svarīgākajiem faktoriem skatītāju piesaistei – līdzās sportiskajiem panākumiem, intrigai un zvaigžņu līdzdalībai.
Intervija - Jānis Janševics, Žurnālists, bijušais Baltijas Basketbola līgas mārketinga direktors
"Nu, mums kādas tradīcijas? Kam? Kuram Rīgas klubam ir tradīcijas? Kurā sporta veidā? "Riga FC" un RFS sāk veidot futbolā. Tu ko – gribi parunāt par tradīcijām basketbolā vai volejbolā?"
Kopīgā iezīme visām Latvijā populārākajām sporta spēlēm Latvijā ir "čempionu kapsēta" jeb komandas, kas savulaik kļuvušas par Latvijas čempionēm, bet šodien vairs nepastāv. Hokejā tādas ir, piemēram, Ogre, "Rīga 2000" un "Liepājas Metalurgs", basketbolā "Brocēni", "ASK/Rīga", "Barons", futbolā "Skonto", "Liepājas Metalurgs", "Ventspils", Jūrmalas "Spartaks", Daugavpils "Daugava", volejbolā Ozolnieki, Jelgava, Inčukalns… Uzskaitījumu varētu turpināt. Janševics uzskata, ka lielākā daļa sacensību Latvijā tiek rīkotas ar domu par dalībniekiem, nevis skatītājiem, tāpēc neveidojas tradīcijas.
Intervija - Jānis Janševics, Žurnālists, bijušais Baltijas Basketbola līgas mārketinga direktors
"Latvijas Futbola čempionāts, Virslīga, būsim godīgi, netiek rīkots skatītājiem. Šis turnīrs tiek rīkots, lai sadalītu ceļazīmes uz Eiropas sacensībām. Turklāt es nedomāju slikti. Vienkārši konstatējam faktu, ka četri pieci klubi šajā valstī pretendē uz Eiropas sacensībām un UEFA naudām, un tāpēc tiek rīkots šis turnīrs."
Intervija - Jurijs Žigajevs, bijušais futbolists, PPK kopienas līderis
"Neko mākslīgi, manuprāt, nevar izdarīt. Ir daži klubi Virslīgā, kuri ir mākslīgi, un tad mēs zinām atsauksmes. Tad mēs zinām, cik tas kokaini un nedabiski izskatās."
Kustība "Pa pāris kausiem" sākās ar podkāstu, ap kuru ātri izveidojās domubiedru kopiena. Tagad kopienai ir pašai sava amatieru futbola komanda, kuras spēles raisa lielāku skatītāju interesi nekā liela daļa profesionālā sporta notikumu.
Intervija - Jurijs Žigajevs, bijušais futbolists, PPK kopienas līderis
"Es domāju, te recepte ir viena: pacietība un konstanti strādāt pie tā, lai cilvēki, atnākot uz stadionu, jūtas labi."
Intervija - Arve Hjelsets, Norvēģijas Zinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors
"Svarīgi radīt sajūtu, ka runa ir par kopienu, ne tikai par zīmolu vai klubu. Tas, ka esam kopā, jo ir būtiska ir cilvēku piederība klubam. Arī privāts sporta klubs joprojām var radīt iespaidu, ka līdzjutēji var vienoties kopīgā mērķī, piemēram, rezultātu sasniegšanā."
Norvēģu pētnieks akcentē paaudžu plaisu, kas novērojama arī sporta sacensību kontekstā. Proti, jaunieši nevēlas sekot tiem sporta veidiem, par kuriem fano viņu vecāki.
Intervija - Arve Hjelsets, Norvēģijas Zinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors
"Domāju, ka daži sporta veidi vai nu krasi mainīsies, vai arī izzudīs, jo jaunatni galvenokārt interesē jauni sporta veidi, piemēram, esports. Tāpat aizvien lielāku popularitāti gūst dzīvesstila sports, piemēram, skeitbords, sērfošana, parkūrs, pat breikdenss šovasar bija olimpiskais sporta veids."
Izmaiņas cilvēku paradumos spilgti izpaudušās šā gada Eiropas čempionātā futbolā, ko Hjelsets apmeklējis klātienē. Piemēram, Portugāles izlases spēlēs viņš tribīnēs novērojis, ka lielu daļa cilvēku pati spēle nemaz neinteresē – viņi visu maču ar telefonu seko katram Krištianu Ronaldu solim, lai iemūžinātu pēc iespējas labāku saturu saviem sociālo tīklu kontiem.