Sastrēgumstunda

Partijām dažādi piedāvājumi par PVN samazināšanu pārtikai

Partijām, kas plāno startēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, ir dažādi piedāvājumi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju samazināšanu pārtikai.

Jauno partiju līderi Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” viennozīmīgi pauda atbalstu PVN likmes samazināšanai pārtikai.

Inguna Sudraba („No sirds Latvijai”) uzskata, ka nodokļi ir jāsamazina tai iedzīvotāju kategorijai, kas proporcionāli maksā lielākus nodokļus, - iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. PVN pārtikai ir jāsamazina, pirmkārt, jau veselīgai un ekoloģiskai pārtikai. Pašlaik partija veicot aprēķinus, vai samazinājums jāveic līdz 12 vai 15%.

Arī Reģionu alianses līderis Mārtiņš Bondars pauda atbalstu PVN samazināšanai pārtikas precēm, vienlaikus uzsverot, ka ir efektīvāk jāizlieto nodokļos iekasētā nauda un jāsamēro nodokļu politika visās Baltijas valstīs.

Savukārt „Latvijas attīstībai” pārstāvis Juris Pūce minēja Polijas piemēru, kur PVN pārtikai ir trīs dažādas likmes ar mērķi veicināt vietējo ražotāju produkcijas noietu. Viņa pārstāvētā partija atbalsta diferencētas likmes dažādiem pārtikas veidiem, atbalstot vietējos ražotājus.

Daudz piesardzīgāk par PVN likmes samazināšanu pārtikai izteicās pašlaik Saeimā pārstāvētās partijas, kas ir pie varas.

„Vienotības” pārstāvis un Saeimas budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs norādīja, ka 13 tūkstošu vēlētāju iniciatīva par PVN samazināšanu pārtikai tiks nosūtīta valdībai izvērtēšanai. Lai gan jau no 2005.gada ir diskusija par samazināto PVN, uzklausot patērētāju, ražotāju un Finanšu ministrijas viedokļus, Saeima nav atbalstījusi šo samazināto likmi, koalīcijai esot dažādās kombinācijās, norādīja Reirs.

Viņš minēja Čehijas piemēru, kur samazinātā likme līdz maznodrošinātajiem nemaz nenonāk. „Cena nesamazināsies par PVN samazinājumu. Cenu veido pieprasījums-piedāvājums, nevis PVN likme,” viņš skaidroja. „Pašlaik argumenti nostājas kausos pret.”

Pēc Reira domām, valdība ir atslābusi, apkarojot ēnu ekonomiku, tādēļ budžeta komisija nosūtījusi vēstuli premjerministrei ar aicinājumu atjaunot ēnu apkarošanas programmu, kas bija Valda Dombrovska valdības laikā.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Uldis Augulis apliecināja, ka ZZS ir viena no tām partijām, kas atbalsta samazināto PVN likmi pārtikai, taču ir jāņem vērā vajadzības valstī kopumā, proti, pašlaik ir jāpalielina budžets aizsardzībai. Viņš arī atzina, ka nevēlas priekšvēlēšanu laikā nākt klajā ar paziņojumiem par nodokļu samazināšanu.

Arī Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka solījums samazināt nodokļus priekšvēlēšanu laikā ir populisms.

„Protams, ka katra partija pirms vēlēšanām atzīs, ka gribēs samazināt nodokļus. Tas būtu labi un to teiks visas partijas, bet tas maksā. Mums ir jāvienojas par ienākumu avotiem, lai to varētu izdarīt. Kas būtu tie nodokļi vai papildu citu ienākumu avoti?” vaicāja Dzintars, pavēstot, ka Nacionālā apvienība atbalsta PVN samazināšanu pirmās nepieciešamības precēm, netiešā veidā atbalstot vietējos ražotājus.

Tāpat NA ir gatava runāt par kapitāla pieauguma nodokļa izmaiņām un progresīvā nodokļa ieviešanu.

„Būtu ļoti labi, ja varētu vienoties, ka turpmākajos četros gados nodokļi tiek aiztikti pēc iespējas mazāk,” sacīja Dzintars.

Savukārt opozīcijā esošā „Saskaņas centra” (SC) pārstāvis Valērijs Agešins pauda pārliecību par PVN likmes samazināšanu līdz 5% pārtikai, taču tas neattieksies uz neveselīgo pārtiku. SC arī piedāvā regresīvo neapliekamo minimumu - jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums un lielajām algām virs 1000 vai 2000 eiro vispār neapliekamā minimuma nav. Tāpat SC rosina minimālās algas palielināšanu līdz 380 eiro un progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu.

Lai gūtu papildu ieņēmumus, SC piedāvā ieviest „greznības nodokli”, papildu nodokli paredzot luksus automašīnām un „baseiniem pie bagātnieku mājām”, dārgam alkoholam. SC arī rosina ieviest progresīvo mantojuma nodokli un progresīvu uzņēmuma ienākuma nodokli, kā arī palielināt īpašuma nodokli dārgiem īpašumiem.

Vairākas partijas nosauc premjera amata kandidātus

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir trīs premjera amata kandidāti, bet Nacionālā apvienība (NA) par reālāko premjera amata kandidātu uzskata ilggadējo eiroparlamentārieti Robertu Zīli. Savukārt jaundibinātās partijas „No sirds Latvijai” valde par premjera amata kandidāti izvēlējusies tās vadītāju Ingunu Sudrabu.

Zaļo un zemnieku savienības līderis Uldis Augulis Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pavēstīja, ka apvienībai ir trīs premjera amata kandidāti, bet lēmums vēl jāpieņem apvienību veidojošo partiju valdēs.

„Kandidāti ir trīs – [aizsardzības ministrs Raimonds] Vējonis, [zemkopības ministrs Jānis] Dūklavs un Dana Reizniece-Ozola,” pavēstīja Augulis.

Pats Augulis pēc vēlēšanām turpinās vadīt apvienību un, iespējams, arī Labklājības ministriju.

Savukārt Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka reālas iespējas kļūt premjeram ir Robertam Zīlem. Tikmēr Sudraba paziņoja par partijas valdes lēmumu šim amatam virzīt viņas kandidatūru. Viņa arī norādīja, ka partija startēs vēlēšanās atsevišķi, neiekļaujoties kādā apvienībā.

„Saskaņas centra” pārstāvis Valērijs Agešins gan vēl neatklāja politiskā spēka premjerministra amata kandidātu, norādot, ka partijas kandidāts tiks apstiprināts kongresā 19.jūlijā. „Šis cilvēks ir partijas biedrs un pieaicinātu cilvēku no malas nebūs,” sacīja Agešins..

Savukārt jaundibinātās partijas „Latvijas attīstībai” (LA) pārstāvis Juris Pūce pieļāva, ka partijas kandidāts Ministru prezidenta amatam varētu būt tās līderis Einars Repše, bet LA par šo jautājumu vēl nav lēmusi, tas gaidāms jūlija vidū. Viņš neizslēdza iespēju, ka partija Saeimas vēlēšanās varētu startēt kādā vēlēšanu apvienībā.

Par saviem premjerministra amata kandidātiem jau paziņojusi „Vienotība” – tā būs esošā Ministru prezidente Laimdota Straujuma, bet Reģionu alianses kandidāts ir politiskā spēka līderis Mārtiņš Bondars.

**

Andra Bērziņa nākotne vēl neskaidra

Partijām, kas plāno kandidēt Saeimas vēlēšanās, vēl nav skaidra nostāja, vai pēc gada Valsts prezidenta amatā atbalstīs Andri Bērziņu, kuram nākamvasar beidzas pirmais pilnvaru termiņš.

Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” debatējot par Valsts prezidenta amata kandidātiem un Andra Bērziņa izredzēm tikt pārvēlētam, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Uldis Augulis apliecināja, ka ZZS atbalstītu Bērziņu, jo cita kandidāta šobrīd nav.

Nacionālajai apvienībai galvenais kritērijs, pēc tās līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara vārdiem, ir, lai Valsts prezidents spētu sev un citiem definēt Latvijas valsts mērķi un nacionālās intereses, kā arī spētu mobilizēt un iedvesmot sabiedrību. Kā piemēru šādam cilvēkam Dzintars minēja Egilu Levitu.

Savukārt Jānis Reirs pavēstīja, ka „Vienotība” pirms Saeimas vēlēšanām septembrī varētu pieņemt lēmumu šajā jautājumā. „Nav izslēgta iespēja, ka parādīsies kandidāts, un netiek izslēgta iespēja atbalstīt šo prezidentu,” teica Reirs, atgādinot, ka „Vienotībai” savulaik jau bijusi oficiāli izvirzīta kandidatūra – eiroparlamentāriete Sandra Kalniete. „Ja būtu iespēja, pieturētos pie šīs kandidatūras.”

Par tautas vēlētu prezidentu iestājās „Saskaņas centra” (SC), partijas „Latvijas attīstībai” (LA), Reģionu alianses un „No sirds Latvijai” pārstāvji, turklāt Inguna Sudraba („No sirds Latvijai”) pauda pārliecību, ka līdz Bērziņa pilnvaru termiņa beigām ir iespējams pieņemt atbilstošas izmaiņas Satversmē.

SC pārstāvis Valērijs Agešins atzina – ja Andris Bērziņš kandidēs uz prezidenta amatu pie esošās kārtības, „nevar izslēgt iespēju, ka mēs viņu atbalstīsim”.

Tikmēr LA pārstāvis Juris Pūce uzskata, ka ir vēl pāragri lemt par šo jautājumu, jo prezidents vēl gadu pilda savus pienākumus.

Jauno partiju pārstāvji arī atklāja, cik vietas vēlas iegūt jaunajā Saeimā – „Latvijas attīstībai” cer uz 12-15 vietām, Reģionu alianse cer iegūt 15% vēlētāju atbalstu, bet Sudraba – vairākumu parlamentā.