Sastrēgumstunda

Eksperti: bibliotēka ir vajadzīga ikvienai nācijai

Nacionālā bibliotēka ir vajadzīga ikvienai nācijai, jo bez kultūras celtnēm nebūs arī nācijas, Latvijas Televīzijas diskusijas raidījumā „Sastrēgumstunda” atzina eksperti.

RTU profesors Jānis Krastiņš uzsvēra, ka jebkurai nācijai ir vajadzīga nacionālā bibliotēka, un tā ir tikai ekonomiska likumsakarība, ka sākotnējās būvniecības izmaksas projekta attīstības laikā pieaug vairakkārt.

Uz to norādīja arī arhitekts Jānis Dripe. Atspēkojot negatīvo attieksmi pret Gaismas pils izskatu, Dripe stāstīja, ka, piemēram, skandināvu arhitekti piesakās vizītēs uz šo ēku, norādot, ka Gaismas pili var uzskatīt par nozīmīgāko kultūras būvi šajā reģionā 21.gadsimta sākumā.

Arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks uzsvēra, ka Rīgai un Latvijai ir vajadzīga nacionālā bibliotēka. „Mēs esam lepni par šo ēku un mēs ar to varēsim lepoties valsts simtgadē,” sacīja Ameriks. „Bez šīm kultūras celtnēm arī nācijas nebūs.”

Viņš informēja, ka ap Gaismas pili vēl paredzēts izveidot atbilstošu infrastruktūru, izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus „vairāku desmit miljonu eiro vērtībā”. Ceļu pārbūves projekts tiek plānots tā, lai ostas transports uz Bolderāju neradītu traucējumus bibliotēkas ēkai. Pēc Amerika domām, tas ir jāizdara līdz 2018.gadam.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norādīja, ka krīzes laikā LNB jaunās ēkas projekts sildīja ekonomiku, dodot darbavietas un izglābjot daudzas būvkompānijas. Arī mēbeles LNB jaunajā ēkā būs no vietējiem ražotājiem.

Tikmēr sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāvis Jānis Geks norādīja uz Valsts kontroles atzinumu, ka Kultūras ministrija ir pārmaksājusi par šo ēku. Turklāt jāņem vērā, ka „treknajos gados” būvniecības līgumā ietvertā izmaksu aprēķina formula bija izdevīga būvniekiem, taču krīzes laikā – nē, tādēļ būvnieki vēlas no valsts saņemt starpību.

Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns atzina, ka „mums dzīve nav bijusi salda”, bet būvnieki vēlas, lai viņiem tiek samaksāts, kā paredzēts līgumā.

Runājot par projekta laikā gūtajām mācībām, gan „Delnas” pārstāvis, gan Dripe atzina, ka ar šādiem lieliem būvniecības projektiem nevajadzētu nodarboties Kultūras ministrijai, bet gan atsevišķai institūcijai. Dripe, un arī kultūras ministre uzskata – tai jābūt valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi”.

Savukārt Melbārde aicināja „nešaut visu pulveri uz ēkām un nepieļaut, ka kultūras darbinieki staigā basām kājām vai pārpirkti uz citām valstīm”. Bet Saukāns aicināja uzstādīt augstus mērķus, jo pretējā gadījumā „vienmēr runāsim, ka esam nabadzīga valsts”. Tāpat nepieciešama savstarpēja plānošana un institūciju kvalitatīva sadarbība.

**

Gaismas pils izmaksas

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts izmaksājis 268 miljonus eiro (ar PVN) un šajā summā ietvertas gan projektēšanas, zemes atsavināšanas, būvniecības un tās uzraudzības, mēbeļu un pārcelšanās izmaksas, liecina Latvijas Televīzijas diskusijas raidījuma „Sastrēgumstunda” rīcībā esošā Kultūras ministrijas informācija. Pirmie maksājumi par Gaismas pils projektu veikti vēl pirms 2004.gada un pēdējie plānoti 2016.gadā. Lielāko daļu izmaksu veido ar ēkas būvniecību saistītās izmaksas, kas uzsākta 2008.gadā.

Piemēram, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas LNB ēkai bijušas 18,6 miljoni eiro (ar PVN), taču raidījuma dalībnieki atzina, ka par uzraudzību samaksātā nauda ir atmaksājusies. „Tas ir to vērts, lai arī ir dārgi. Tā ir kvalitāte un arī ietaupījumi valsts budžetā,” secināja LNB projekta īstenošanas darba grupas eksperts Jānis Dripe. Tāpat turpmāk vajadzētu izraudzīties starptautisku būvuzraugu, kā tas ir arī Gaismas pils gadījumā.

LNB ēkas uzturēšana gadā izmaksās maksimums līdz 3,89 miljoniem eiro. Daļu šis summas veido apkures izmaksas, kas var sasniegt 260 tūkstošus eiro gadā, kā arī katru gadu veicamā ēkas jumta, fasādes un logu tīrīšana, kas varētu izmaksāt līdz 140 tūkstošiem eiro.

Runājot par ēkas energoefektivitāti, Dripe atzina, ka sākotnējie aprēķini bijuši ar lielu rezervi, un jaunākās aplēses liecina, ka tās būs 80 kilovatstundas uz kvadrātmetru. „Tie ir labi energoefektivitātes rādītāji,” viņš piebilda, uzsverot, ka ēkā tiek izmantoti inovatīvi risinājumi. „Tehnoloģijas ēkā ir mūsdienīgas un labas.”

RTU profesors Jānis Krastiņš norādīja, ka LNB ēka ir jauna, tādējādi atkrīt daudz nelietderīgu izdevumu un dažādas neērtības, esot vecajā ēkā. „Gala rezultātā tā nav papildu lieka nauda, tā ir līdzekļu pārvietošana no iepriekšējiem izdevumiem uz jauniem,” minēja profesors.

Gaismas pili sāka būvēt 2008.gada jūnijā. Būvdarbus veica Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA „Re&Re”, AS „RBSSKALS” un SIA „Skonto būve”.


 

**

Melbārde: Kongresu nama pārbūve un jauna koncertzāle Rīgā nebūtu racionāli

Gan Kongresu nama pārbūve par daudzfunkcionālu koncertzāli, gan jaunas akustiskās koncertzāles būvniecība Rīgā nebūtu racionāla, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” atzina kultūras ministre Dace Melbārde.

Pilnīgi jaunas akustiskās koncertzāles izbūve varētu izmaksāt 25-40 miljonus eiro un daļu no nepieciešamā finansējuma būtu iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem – norādīja ministre. Taču pastāv iespēja nevis celt jaunu, bet pārbūvēt jau esošu ēku - Kongresu namu, piemērojot to koncertzāles vajadzībām, jo Rīgai ir nepieciešama jauna koncertzāle. Ministre pastāstīja, ka pašlaik starp Kultūras ministriju un pašvaldību notiek sarunas par akustikas risinājumiem Kongresu nama (KN) pārbūves projektā. Taču šis projekts nevar saņemt Eiropas Savienības līdzekļus. Uz jautājumu, vai iespējama gan KN pārbūve, gan jauna koncertzāle, Melbārde atbildēja: „Tas nebūtu racionāli tik mazā valstī kā Latvija.”

Tam piekrita arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks. „Diez vai,” viņš atzina.

Savukārt arhitekts Jānis Dripe skaidroja, ka KN pārbūvei nepieciešami valsts un pašvaldības līdzekļi – pašreizējie aprēķini liecina – 40 miljoni eiro. Ja izdosies vienoties par akustikas risinājumiem, šis varētu būt veiksmīgs projekts.

Viņš arī pastāstīja, ka otrs variants ir Skanstes rajonā, kur privāts investors vēlas veidot konferenču centru ar koncertzāles funkciju. Šim projektam varētu iegūt arī Eiropas Savienības līdzekļus, kas tiek piešķirti objektiem degradētās teritorijās.

Jau vēstīts, ka Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas plānotās izmaksas paredzētas 39,68 miljonu eiro apmērā. Pēc optimistiskām prognozēm, Kongresu nama rekonstrukciju plānots pabeigt trīs gadu laikā - līdz 2018.gadam.

Kongresu nama pārbūve ir viena no alternatīvām jaunas koncertzāles būvniecībai.

Savukārt skaidrība par Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamību Latvijas kultūras infrastruktūrai varētu būt jūnijā, iepriekš pieļāva kultūras ministre.

Līdzīgi kā jaunas akustiskās koncertzāles izmaksas, arī Laikmetīgās mākslas muzeja izbūves izmaksas tiek lēstas ap 25-40 miljoniem eiro, daļu no nepieciešamā finansējuma iegūstot no ES fondiem.