Sastrēgumstunda

Bordāns: amatpersonu lietu ātrāka iztiesāšana lauž krimināltiesiskos principus
Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas paredz ātrāk iztiesāt amatpersonu lietas, lauž krimināltiesiskos principus, nostādot amatpersonas priviliģētā stāvoklī. Šī problēma ir radusies amatpersonu cinismā, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pauda jurists, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
„Normālā, veselīgā sabiedrībā šīs amatpersonas pašas būtu atkāpušās sabiedrības spiediena rezultātā,” norādīja Bordāns.
Pēc viņa domām, šī nav likuma, bet gan izmeklēšanas problēma.
„Politisku iemeslu dēļ šobrīd tiek lauzti normāli krimināltiesiskie principi – tie neparedz amatpersonas nostādīt priviliģētā stāvoklī,” kritizēja eksministrs. „Ja viņi [amatpersonas] nevarētu pildīt pienākumus šajā iztiesāšanas laikā, viņas ierastos 151 reizi uz tiesu un paši nāktu, lai ātrāk iztiesātu, nevis kā tagad, kad ir ieinteresēti novilcināt lietas.”
Viņaprāt, problēma ir izmeklēšanas kvalitātes kritums. „Kāpēc politiķi neinvestē savu laiku un valsts līdzekļus izmeklēšanas iestāžu kvalitātes celšanai. Policijas akadēmijas likvidēšana ir sitiens izglītības līmenim,” norādīja Bordāns.

Elksniņš: „Vienotība” spēlē politisko teātri
Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Elksniņš („Saskaņas centrs”) Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pauda viedokli, ka, virzot šādus likuma grozījumus, „Vienotība” spēlē politisko teātri un risina šķietamas problēmas, jo tie skar Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības biedrus.
„Spekulācijas notiek tieši ar „Saskaņas centra” pozīciju, vai būs atbalsts vai nebūs atbalsts. Radīt likumu vienai otrai personai nav pieņemami,” sacīja Elksniņš.
Viņš norādīja, ka bijušajiem tieslietu ministriem – Gaidim Bērziņam un Bordānam – bija iespēja rosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, ja viņš novilcina lietas izskatīšanu.
„Kāpēc netiek virzīti likuma grozījumi par to, ka apsūdzētais pašvaldības deputāts nevar ieņemt amatu? Par šo likumprojektu ir aizmirsts,” uzsvēra opozīcijas deputāts. „Ja tiesnesim uz galda nonāk vienlaikus četras lietas – amatpersonas lieta, Zolitūdes traģēdijas lieta, Elīnas Pupiņas slepkavība un Imantas pedofila lieta. Saskaņā ar šo priekšlikumu, amatpersona būtu jāiztiesā vispirms,” uz nesamērību norādīja Elksniņš.
Tikmēr „Vienotības” pārstāvis, Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins aicināja kolēģi nespekulēt, jo vienā tiesā nekoncentrējas visas smagās lietas. „Četru amatpersonu lietas neparalizēs tiesu sistēmu,” viņš piebilda, informējot, ka pašlaik iztiesāšanā ir Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces, pašvaldību deputātu Egila Helmaņa (NA), Aivara Lemberga („Latvijai un Ventspilij”) un Raimonda Munkevica lietas.
„Es piekrītu, ka mums ir zagļi un slepkavas, bet, ja ir situācija, ka amatpersona tiek turēta aizdomās un ir apsūdzēta, viņš turpina lemt par mūsu dzīvi, nodara lielu kaitējumu sabiedrībai. Ja viņš nav vainīgs, pēc iespējas ātrāk jātaisno, ja ir vainīgs, jānotiesā,” likumprojektu atbalstīja Judins.
„Šeit jautājums nav par četriem vai pieciem uzvārdiem, jautājums ir par būtību – ja cilvēks balso par lēmumiem [..], ir reāls apdraudējums sabiedrībai,” turpināja Judins.
Amatpersonu lietu noteikšanai par prioritāti iebilst Tieslietu ministrija, kuras parlamentārais sekretārs, eksministrs Gaidis Bērziņš raidījumā uzsvēra, ka TM nostāja balstās ekspertu darba grupas viedoklī.
„Tiesnesim uz galda divas lietas – amatpersona, kas izdarījusi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, un izvarošana. Sabiedrība gaidīs vainīgo saukšanu pie atbildības. Man svarīgāk būtu zināt, ka izvarotājs tiek saukts pie atbildības primāri,” argumentēja Bērziņš.
Tāpat būtisks pretarguments ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinums, kas neļauj valsts amatpersonu atzīt par mazāk aizsargātu personu.
Savukārt bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte pauda šaubas, vai likuma grozījumi dotu vēlamo efektu un amatpersonu lietas tiktu iztiesātas ātrāk. Tā vietā ir jānodrošina, lai amatpersonas ierastos uz pirmo tiesas sēdi un tās netiktu vairakkārt atliktas.
„Šis nav stāsts par likumiem vai procesiem, bet šis ir stāsts par tikumiem. Amatpersona ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk pierādīt savu taisnību, atgūt uzticamību,” pauda Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija, neraugoties uz opozīcijā esošā „Saskaņas centra” un koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības noraidošo nostāju, kā arī Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras iebildumiem, tomēr neatteicās no ieceres par ātrāku valsts amatpersonu krimināllietu iztiesāšanu. Komisija noraidīja Kriminālprocesa likuma grozījumu trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, kas šo Saeimas jau atbalstīto normu atceltu. Tikmēr „zaļzemnieki” jau atklāti protestē pret to, ka likums tiekot rakstīts Ventspils mēra Aivara Lemberga dēļ.
Saeima likuma grozījumus skatīs ceturtdien.
**
Gaidis Bērziņš: ir mainījies politiķu uzskats par apsūdzētu amatpersonu tiesībām
Līdz ar sabiedrības pieprasījumu arī politiķiem ir mainījies uzskats par apsūdzētu amatpersonu tiesībām iztiesāšanas laikā ieņemt amatu, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pauda Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).
„Ja līdz tam kādreiz sabiedrībā un arī politiķos valdīja uzskats, ka amatpersonas var turpināt pildīt savus pienākumus, kamēr tiesa viņu atzīst par vainīgu, tad šobrīd šis uzskats ir mainījies. Tas ir kopumā sabiedrības pieprasījums. Ja kādreiz politiķi to uztvēra savādāk, tad šobrīd politiķi uztver to tā, kā uztver sabiedrība. Tas ir jāatspoguļo tikai normatīvajos aktos,” sacīja Bērziņš.
Viņš atbalsta to, ka pašvaldības deputāti, kā arī citas amatpersonas nevar turpināt pildīt amata pienākumus, kamēr tiek iztiesāta lieta.
Savukārt opozīcijas deputāts Andrejs Elksniņš („Saskaņas centrs”) noteica: „Uzstādījums tiešām ir mainījies, kopš „zaļzemnieku” ņemšanas koalīcijā, tāpēc šis projekts netiek virzīts.”
Runājot par „Vienotības” priekšlikumu prioritāri iztiesāt amatpersonu lietas, Elksniņš aicināja „nevis mēģināt piekto gadu pēc kārtas vajāt Lemberga kungu pirms vēlēšanām”, bet gan atrisināt gadiem ilgās problēmas – atjaunot Policijas akadēmiju, palielināt tiesnešu kapacitāti un izlīdzināt noslodzi, kā arī palielināt atalgojumu.
Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks rosināja paredzēt, ka attiecībā uz pašvaldību deputātiem „no apsūdzības uzrādīšanas brīža viņi vairs nevar pildīt pienākumus pašvaldībā, bet saglabājas amata ierobežojumi - viņi nevar brīvi piepelnīties, saņemot minimālo algu”.

Komentāri

Kategorijas