Kas jāmaina Latvijas sportā? - Saeima sliecas atbalstīt pasaules čempionātu hokejā

Līdz pasaules čempionātam hokejā atlikuši divi mēneši. Valsts joprojām nav pieņēmusi lēmumu par čempionāta atbalstīšanu ar valsts budžeta līdzekļiem. Īsi pirms 2023. gada budžeta pieņemšanas partija Progresīvie rosināja piešķirt finansējumu 500 tūkstošu eiro apmērā. Tāda summa būtu mazāka nekā Hokeja federācijas lūgtie 750 tūkstoši eiro, taču vismaz segtu čempionāta licences iegādes izmaksas. Priekšlikums koalīcijas vairākuma atbalstu neguva. 

Valsts budžets 2023. gadam ir pieņemts, taču jautājums par valsts finansējumu hokeja čempionāta rīkošanai Rīgā aktualitāti tomēr nav zaudējis. Latvijas Hokeja federācija jau pirms vairākām nedēļām ar atbalsta lūguma vēstuli vērsās pie visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Latvijas Televīzija aptaujāja visas septiņas Saeimas frakcijas. Par finansējuma piešķiršanu hokeja čempionāta rīkošanai ir pilnīgi visi opozīcijā esošie politiskie spēki: gan jau pieminētie Progresīvie, gan Latvija pirmajā vietā, gan Zaļo un zemnieku savienība, gan Stabilitātei. 

Ar opozīcijas balsīm gan būtu par maz hokejam labvēlīga lēmuma panākšanai. Taču arī koalīcijas partiju vidū netrūkst atbalstītāju hokeja čempionāta līdzfinansēšanai, tomēr vienprātības pagaidām nav. 

Citāts - Laima Melkina, NA sabiedrisko attiecību speciāliste

“Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstītu finansējuma piešķiršanu.” 

Citāts - Raimonds Bergmanis, Apvienotā saraksta Saeimas deputāts 

“Apvienotā saraksta viedoklis ir, ka vajadzētu rast iespēju finansiāli atbalstīt Latvijas Hokeja federāciju sakarā ar pasaules čempionāta vajadzībām.”

Tikmēr Saeimas lielākā frakcija Jaunā Vienotība informēja Latvijas Televīziju, ka lēmumu vēl nav pieņēmusi un jautājumu joprojām izvērtē. 

Neatkarīgi no Jaunās Vienotības lēmuma, teorētiski Saeimas vairākuma atbalsts Hokeja federācijas lūgumam jau ir. Tomēr maz ticams, ka koalīcijas partijas balsojumā paudīs atšķirīgas pozīcijas. Tā solās būt tuvāko nedēļu intriga – vai Jaunā Vienotība pielāgosies citu partiju pozīcijai, vai arī panāks, ka abas pārējās koalīcijas partijas maina savu pozīciju. Turklāt Saeimas deputātu viedoklis var nesakrist ar valdības ministru redzējumu. 

Līdz šim politikas kuluāros rezervēto attieksmi pret hokeja čempionāta atbalstīšanu veidoja vairāku faktoru kopums. Vairāki avoti gan politiskajā vidē, gan arī Hokeja federācijā neoficiāli atzinuši, ka galvenais klupšanas akmens esot politiķu antipātijas pret Hokeja federācijas prezidentu Aigaru Kalvīti. Tāpat politiskajos gaiteņos apspriesta arī “Arēnas Rīga” patiesā labuma guvēja Jura Savicka iesaiste čempionāta rīkošanā. 

Tikmēr Hokeja federācija pieteikusies Latvijas investīciju un attīstības aģentūras konkursā “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā”. 

Intervija - Kaspars Rožkalns, LIAA direktors

“Viņi ir pieteikušies uz maksimālo atbalsta summu, kas ir 200 tūkstoši eiro. Bet ir jāsaprot, ka tā kā investīcija valsts budžetā. Tas nozīmē, ka pie viņiem ir jāatbrauc tūristiem no vismaz 4 valstīm, tiem tūristiem jābūt ne mazāk kā trim tūkstošiem. Ja katrs no viņiem atstāj 500 eiro, tad tas ir pusotrs miljons eiro, kas ieplūst valstī. Valsts no tās summas, ļoti aptuveni rēķinot, iegūst 20% jeb pievienotās vērtības nodokli, kas sastāda aptuveni 300 tūkstošus eiro.” 

Šī programma tiek finansēta no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Kā norāda LIAA direktors Rožkalns, valsts šādi ar neko neriskē un var tikai iegūt. Līdzīgs projekts esot arī kino nozarē, lai sekmētu ārvalstu kino profesionāļu ierašanos Latvijā. 

Intervija - Kaspars Rožkalns, LIAA direktors

“Idejiski arī tur ir pieejams atbalsta apmērs līdz 20% no visiem tēriņiem, kas notiek Latvijā. Arī uz to mēs varam skatīties kā investīciju. Proti, producenti brauc uz Latviju filmēt filmas un atstāj Latvijas ekonomikā naudu. Tad no daudzām pozīcijām, kuras iztērē Latvijā, viņi pēc tam var atgūt 20% līdzfinansējumu. Bet arī tur mēs varam pierādīt, ka viņi Latvijas ekonomikā atstāj vairāk nekā mēs viņiem atmaksājam.” 

Rožkalns uzskata, ka pēc līdzīga principa būtu jāfinansē arī visi starptautiskie sporta pasākumi, tādējādi mazinot politisko ietekmi. Līdz šim sporta pasākumu finansējums bijis atkarīgs no politiskiem lēmumiem Nacionālajā sporta padomē. Galvenais naudas avots bijusi budžeta programma no neparedzētiem līdzekļiem, lai arī sporta pasākumi nav neparedzēti – tie tiek rīkoti ļoti savlaicīgi. Naudas saņēmēju loks šādās reizēs ir bijis ļoti raibs. Sēžu protokolos izlasāmā lēmumu argumentācija ir ļoti skopa. Arī lēmums par hokeja čempionāta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, neatkarīgi no iznākuma, būs politisks.