Sastrēgumstunda

Straujuma budžeta grozīšanu pieļauj tikai absolūti neparedzētu notikumu dēļ Austrumos

Neskatoties uz notikumiem Ukrainā un Krievijā, šā gada valsts budžets ir stabils, un tā grozīšana iespējama tikai absolūti neparedzētu notikumu dēļ, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” apliecināja premjerministre Laimdota Straujuma.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks apliecināja, ka šī valdība nodokļus necels, lai palielinātu budžeta ieņēmumus.

„Joprojām es uzskatu, ka budžets ir stabils, un valdība budžetu mainīt nav plānojusi. Mēs varam mainīt tikai tad, ja sākas absolūti neparedzēti notikumi Austrumos, es ceru, ka tādi nenotiks,” sacīja Straujuma.

Viņa arī neuzskata, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes samazinājuma dēļ būtu jāgroza budžets. Papildu finansējums pieejams no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir pietiekami, lai stiprinātu aizsardzības jomu šogad.

Savukārt finanšu ministrs norādīja, ka notikumi Krievijā un Ukrainā neatspoguļojas IKP prognozē.

„Uz vasaras vidu būs pilnīgi skaidras Putina ambīcijas, viņš jau negulēs ilgāk, vai ies uz visu banku vai arī viņš tiks nomierināts. Galvenais budžeta lemšanas laiks un rādītāji būs vasaras vidū,” pavēstīja Vilks, piebilstot, ka šis konflikts nav prognozējams.

Pēc viņa teiktā, pie nodokļiem var ķerties tikai ārkārtas situācijā. „Šī valdība to nedarīs [necels nodokļus]. Par nākamo valdību grūti pateikt,” sacīja Vilks.

Gan premjere, gan finanšu ministrs uzskata, ka var pārdalīt esošo finansējumu, nevis palielināt budžeta deficītu vai celt nodokļus. Budžeta ieņēmumus var palielināt, piesaistot investīcijas, efektīvi iekasējot nodokļus jeb apkarojot ēnu ekonomiku, kā arī izmantojot Eiropas fondus.

Jau vēstīts, ka Straujuma, janvārī stājoties amatā, sacīja, ka budžeta grozījumi šogad nav gaidāmi un budžets pirms vēlēšanām netiks plosīts. Savukārt Finanšu ministrs otrdien samazināja IKP prognozi no 4,3 līdz 4%, taču tajā iespējamās sankcijas pret Krieviju vēl nav ierēķinātas.

Lembergs: sliktie amerikāņi, labie norvēģi

Latvijas valdībai un parlamenta vadībai būtu ASV prezidentam Barakam Obama atklāti jāpasaka, lai ir tikpat labs pret mums kā norvēģi, sniedzot ekonomisko palīdzību, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

„Latvija ir iesaistījusies ģeopolitiskajā kaujā, kur visu spēli vada amerikāņi, bet kāda īpatnība ir – norvēģi nav mūsu stratēģiskie partneri, viņi sniedz ekonomisko palīdzību ar speciāliem fondiem Latvijai. Ja katrs amerikānis sniegtu tikpat palīdzību Latvijai kā katrs norvēģis pēdējos piecos gados, tad Amerika dotu mums katru gadu 822 miljonus eiro,” aprēķinus klāstīja Lembergs.

ASV kā valsts palīdzība, pēc Lemberga vārdiem, ir „praktiski baranka” (nulle).

„Norvēģi mums dod, bet amerikāņi stratēģiskais partneris mums nedod, tāpēc valdībai un parlamenta vadībai ir vienkāršs uzdevums – aizbraukt pie Obamas un pateikt: „Mīļais, esi labāks, esi tikpat labs pret mums, kā katrs norvēģis.”

Vilks: „Liepājas Metalurgs” varētu atsākt darbu šovasar

„Liepājas Metalurgs” darbu varētu atsākt jau šovasar, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pavēstīja finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”).

Viņš norādīja, ka dažādiem uzņēmējiem, potenciālajiem investoriem, ir nosūtīta informācija un interese par šo uzņēmumu esot. Finanšu ministrs pauda pārliecību, ka investora meklējumi noslēgsies pozitīvi, taču pašlaik nav iespējams pateikt, kāda profila un cik liels uzņēmums būs.

Arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma („Vienotība”) apliecināja, ka viņas rīcībā esošā informācija ir „visai cerīga”, taču vairāk izpaust nevarēja.

Runājot par ārvalstu investīciju piesaisti, Ārvalstu investoru padomes valdes locekle Zlata ElksniņaZaščirinska uzsvēra, ka investoram traucē tas, ka vārdi nesakrīt ar darbiem.

„Ir uzrakstītas stratēģijas, kas netiek pildītas, tas neveicina uzticamību,” viņa norādīja.

Savukārt Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs apliecināja, ka speciālās ekonomiskās zonas esamība pati par sevi negarantē investīciju ieplūšanu pašvaldībā, taču tā var to veicināt.

Viņš pavēstīja, ka neskaidrās situācijas dēļ Ukrainā un Krievijā nopietns investors esot atlicis savu lēmumu, taču pašvaldība nedomā atkāpties un turpinās sarunas.

Jau vēstīts, ka 2013.gada 12.novembrī Liepājas tiesa pasludināja «Liepājas metalurga» maksātnespēju. Kopumā darbu zaudēja vairāk nekā 1500 cilvēku.

Ņemot vērā uzņēmuma inventarizāciju un novērtējumu, ir sagatavots uzņēmuma pārdošanas plāns, kas atspoguļo «Liepājas metalurga» aktīvu pārdošanas kārtību un kritērijus.

Nonākot finanšu grūtībās, «Liepājas metalurgs» jau pērn pavasarī pārtrauca ražošanu.