Kas jāmaina Latvijas sportā? - Ko Pasaules kausa peļņa nozīmē Latvijas futbolam?

Kas jāmaina Latvijas sportā? Pašlaik FIFA pasaules kauss – būs lielākā peļņa vēsturē. Bet – ko tas dos Latvijas futbolam, izlase kas finālturnīrā nepiedalās. Pēta Juris Valdovskis, Raimonds Rudzāts un Andris Auziņš.

Pasaules kauss futbolā ir četrgades lielākais sporta notikums. Tas ir arī visplašāk apspriestais. It sevišķi šogad, kad tas notiek Katarā, raisot ļoti daudz pārdomu par morālajiem aspektiem. Taču tie nereti atkāpjas ēnā, kad runa ir par praktiskiem ieguvumiem. Veiksmīga finālturnīra norise ļauj pie lielākas naudas tikt visiem, tai skaitā Latvijas Futbola federācijai. Lai arī finālturnīrs Katarā vēl tikai pusē, katra FIFA dalībvalsts turpmākos četrus gadus saņems lielākas dotācijas nekā līdz šim.

Intervija - Arturs Gaidels, LFF ģenerālsekretārs

Naudas izteiksmē sanāk tā: ja iepriekš bija 1,5 miljoni gadā, tad, sākot ar nākamo gadu, tie būs 2 miljoni eiro gadā. Naudas izteiksmē finansējuma palielinājums ir pusmiljons eiro.” 

FIFA un UEFA finansējums sastāda vidēji 85% līdz 90% Latvijas Futbola federācijas kopējā budžeta, kas ir lēšams ap 14 miljoniem eiro. Lielāko pīrāga daļu Latvijas Futbola federācija saņem no Eiropas futbola konfederācijas UEFA – vidēji 9 miljonus eiro gadā. Savukārt starptautiskās futbola jumta organizācijas FIFA finansējumu var tērēt divos virzienos. Viens no tiem ir administratīvo izdevumu – federācijas biroja, darbinieku atalgojuma un citu vajadzību – segšanai. Otrs virziens ir dažādi attīstības projekti.

Intervija - Arturs Gaidels, LFF ģenerālsekretārs

Ja runājam konkrētāk par šo otro sadaļu, tad mūsu gadījumā tā ir reģionālā attīstība, tas ir KIA projekts, kas vērsts uz Klubu ilgtspējīgas attīstības programmu. Klubi var pretendēt uz līdzfinansējumu. Un arī sacensību attīstība. Caur šo “FIFA Forward” programmu mēs attīstām visas mūsu sacensības.” 

Latvijas Televīzijai zināms, ka praksē šīs atbalsta programmas vietām iedibinājušas dubultavotu sistēmu. Proti, federācijas biedri vieniem un tiem pašiem mērķiem atbalstu rod vispirms federācijā, bet pēc tam paprasa arī no pašvaldībām vai audzēkņu vecākiem. Tomēr tā ir pašu biedru, nevis naudas avota – federācijas – morālā atbildība.

Latvijas Futbola federācija ir aptuveni trīsarpus reizes turīgāka par tuvākajām sekotājām Latvijas bagātāko sporta federāciju topā. Tas futbolam dod dažādas praktiskas priekšrocības. Nevienai citai sporta federācijai Latvijā nav tik daudz darbinieku. Latvijas Futbola federācijas mājaslapā atrodama 54 darbinieku kontaktinformācija un amatu nosaukumi. Tāpat nevienai citai federācijai nav tādas rocības īstenot infrastruktūras celtniecības projektus. Visi šie priekšnoteikumi futbolu padarījuši par masveidīgāko sporta veidu Latvijā. Piemēram, bērnu un jauniešu segmentā futbols ir vienīgais sporta veids sporta skolu sistēmā, ar ko nodarbojas vairāk nekā 10 tūkstoši bērnu un jauniešu. Salīdzinājumam – pēdējo 5 gadu laikā tas ir dubultojies.

Masveidīgākie sporta veidi sporta skolu sistēmā

2021./2022. mācību gads

Futbols10 416
Basketbols7977
Vieglatlētika6609
Volejbols3244
Peldēšana2380

2016./2017. mācību gads

Basketbols6622
Vieglatlētika4887
Futbols4845
Volejbols2096
Peldēšana1757

Viens no izskaidrojumiem šādai statistikas anomālijai ir nevis straujais bērnu pieplūdums futbola treniņos, bet gan straujā futbola klubu mešanās akreditēt profesionālās ievirzes programmas jeb sporta skolas, lai varētu saņemt valsts finansējumu treneru algām. Kuluāros runā, ka tieši futbola uzrādītie masveidības rādītāji, kurus apšauba citu sporta veidu pārstāvji, aktualizējuši diskusijas par stingrākām valsts pārbaudēm reālā audzēkņu skaita noteikšanai. Tomēr nevar noliegt arī futbola entuziastu nopelnus, iedzīvinot sporta veidu arvien vairāk iepriekš neskartās teritorijās.

Tieši jaunatnes attīstība ir viena no Latvijas Futbola federācijas prioritātēm nākamajā četrgades ciklā. Kā norāda federācijas ģenerālsekretārs Gaidels, apjomīgākiem projektiem pašlaik tik un tā pietrūkst finansējuma.

Intervija - Arturs Gaidels, LFF ģenerālsekretārs

Skaidrs, ka ir arī bijušas vairākas sapulces par to, ka mums ir jāveido centralizēta akadēmija, kura varētu dot mums jaunus talantus. Skaidrs, ka idejas ir, bet šobrīd tomēr pietrūkst finansējuma, lai varētu ilgtermiņā pateikt: jā, šo mēs realizējam, skatoties ilgtermiņā.” 

Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurai nav 4. kategorijas futbola stadiona. Gaidels skaidro, ka prasībām atbilstoša stadiona celtniecība ir viena no federācijas prioritātēm, taču tās realizēšanā nedrīkst pazaudēt balansu un iztērēt visu infrastruktūrai pieejamo finansējumu. Pretējā gadījumā gadiem ilgi nebūs iespējams uzbūvēt nevienu citu projektu reģionos. Nedaudz vairāk nekā pirms gada Rīgā viesojās FIFA prezidents Džanni Infantino un solīja atbalstu stadiona celtniecībā 4 miljonu eiro apmērā. Atbalstu sola arī UEFA, kas varētu segt 30% - 40% stadiona kopējo izmaksu. Pārējais finansējums Latvijas Futbola federācijai būs jārod no citiem avotiem, ar ko pagaidām nesokas gludi.

Arturs Gaidels pasvītro, ka vislielākās finansiālās ieguvējas no Pasaules kausa norises, protams, ir tā dalībvalstis. Iepriekšējā, 2018. gada, Pasaules kausa finālturnīra dalībniekiem FIFA izmaksāja kopā 791 miljonu ASV dolāru. Par 40% vairāk nekā vēl pirms četriem gadiem. 2018. gada Pasaules kausā 400 miljoni dolāru tika izmaksāti naudas balvās, atkarībā no ieņemtās vietas. Tā, piemēram, čempione Francija saņēma 38 miljonus dolāru, bet grupu turnīru nepārvarējušās komandas – 8 miljonus katra.