Sastrēgumstunda

Junkers atbalsta spēcīgas un ilgstošas sankcijas pret Krieviju
Iespējamais nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atbalsta spēcīgas un ilgstošas sankcijas pret Krieviju.
Junkers Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” uzsvēra – ja Krievija nemainīs savu uzvedību Ukrainā, no Eiropas Savienības (ES) sekos trešais sankciju vilnis. Viņš arī pauda pārliecību, ka visas ES valstis, lemjot par sankcijām, spēs pieņemt vienotu lēmumu, un nebūs kāda valsts, kas no tā atkāpsies.
Politiķis nepiekrita žurnālista Māra Zandera teiktajam, ka ES Ukrainu jau ir nodevusi.
„Tas ir naivs situācijas apraksts, jo Eiropas Savienība nepieņem Krievijas uzvedību. Ja Eiropas Savienība teiktu, ka mēs pieņemam, ka esat paņēmuši Ukrainas daļu, bet Eiropas Savienība un ASV ir pateikušas, ka tas nav pieņemami, un Krievija arvien vairāk starptautiski tiek izolēta,” argumentēja Junkers.
Viņš neatbalsta karadarbību Ukrainā, lai apturētu Krieviju.
„Es esmu par sankcijām, kas dziļi ietekmē Krievijas Federāciju. Nesakiet, ka sankcijām nav efekta, tas ir vienīgais instruments, kas mums ir,” norādīja Junkers.
Runājot par iespējamo palīdzību Latvijai, ja sankcijas smagi ietekmēs valsts ekonomiku, Junkers uzsvēra, ka ir dažādi palīdzības instrumenti – globalizācijas fonds, solidaritātes fonds. Uz jautājumu par iespējamām summām Junkers atbildēja, ka pēc sankciju ieviešanas Eiropas Komisija izvērtēs, cik liela ietekme tām būs uz Latviju, Somiju un citām valstīm.
Savukārt ziņu aģentūras „BNS” galvenā redaktore Sigita Kirilka norādīja, ka katra kavēšanās var izvērsties ļoti traģiski Ukrainai, kas aizvien vairāk teritorijas var zaudēt.
„Putins, Lavrovs, visa Krievija smejas par sankcijām. Te ir runa par kaut ko vairāk, kā viena uzņēmuma zaudējumiem, mēs riskējam ar to, ka viena valsts tiek burtiski izārdīta,” sacīja Kirilka.
**
Junkers: radikālas izmaiņas lauksaimniecības politikā līdz 2020.gadam nav iespējamas
Radikālas izmaiņas lauksaimniecības politikā līdz 2020.gadam nav iespējamas, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” norādīja Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāts Žans Klods Junkers.
Viņš atzina, ka aizstāv pašreizējo lauksaimniecības politiku, un tā ir ļoti veiksmīga, lai gan neviena valsts nav apmierināta ar kompromisu.
„Nevienam nav pietiekoši, bet pienāks laiks, kad mums visiem lauksaimniekiem būs vienādi likumi,” sacīja Junkers.
Savukārt radikālas izmaiņas šajā politikā nav iespējamas līdz 2020.gadam, jo ir pieņemts budžeta ietvars.
Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis pastāstīja, ka pašlaik dienaskārtībā ir brīvās tirdzniecības līgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kurā arī būs jādomā, kā atbalstīt lauksaimniekus, un tas varētu būt viens no Eiropas Komisijas grūtākajiem uzdevumiem.
Runājot par galvenajiem ES izaicinājumiem nākotnē, Junkers atzina, ka tie ir lieli: „Mēs esam mazākais kontinents visā planētā, mēs zaudējam ekonomisko spēku. Mums ir 25% no pasaules ekonomikas, un nākamajos divdesmit gados tā samazināsies līdz 15%. Samazinās iedzīvotāju skaits. Tas skaidri parāda virzienu, ka eiropiešiem ir jāturas kopā, un nav atsevišķas valsts, nācijas, kas var būt viena pati G8 dalībvalsts. Mums ir jāturas kopā. Mums ir jāintegrē ES vēl vairāk, mums ir jākoordinē savas ekonomikas un politika, lai mēs kopā varētu būt konkurētspējīgi, cik vien iespējams.”
Junkers gan neizmantoja terminu „federalizācija”, un atzina, ka šī doma viņam nepatīk, taču apliecināja atbalstu ciešākai Eiropas integrācijai.
„Es esmu par Apvienotajām Eiropas valstīm, un neviena tauta nav uz mūžiem šajā pasaulē, mums ir tālāk jāintegrē Eiropas Savienībā,” viņš sacīja.