Province: "Rūšrāceņi un druņķēšana"

Pie tā, ka Igors Ginters kļuva par pavāru, esot vainojama viņa tante. Bērnībā Mazirbē viņa bieži radiem gribējusi cept kūkas, bet iznākušas tikai omletes. Tad nu pusauga Igors mēģinājis to darīt pats, un ar iesācēja veksmi tas arī iznācis gana gardi. Tā nu pavāra amats tika izvēlēts par profesiju. 

Kopš tiem laikiem ir strādāts  sabiedriskajā ēdināšanā jeb, kā saka,“obščepitā”, iets par koku uz kuģiem pasaules jūrās, bet tagad enkurs ir izmests dzimtajā Mazirbē, kur viņš tur par savu pienākumu dzīvē atgriezt lībiskās garšas.