Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras

Mākslas dienu tradīciju pirmsākumi meklējami 20. gadsimnta 50. gados. Tolaik padomju vara realizēja Ļeņina saukli „Māksla pieder tautai”. Tika rīkoti pasākumi tautas izglītošanai, un mākslinieki devās pie darbaļaudīm uz rūpnīcām. Milzīgu vērienu Mākslas dienas piedzīvoja 70. un 80. gados, kad Vecrīgas ielas bija pilnas ar mākslas interesentiem. Neraugoties uz „dzelzs priekškaru”, Latvijā ienāca Rietumu kultūras informācija, modernisms. Performances un instalācijas tā laika sabiedrībai bija kultūršoks, un Mākslas dienas kļuva par brīvdomības un radošuma simboliem. Cilvēki priecājās par kopā būšanas fenomenu, iespēju izkāpt no ikdienības riteņa un dzīvot citādi. Kopš tā laika Latvijā ik pavasari tiek rīkotas mākslinieku izstādes, atvērto durvju dienas mākslinieku darbnīcās un citi pasākumi. Mākslas dienas ir inspirējušas daudzas mākslas dzīves norises mūsdienās- tādus pasākumus kā „Muzeju nakts,” „Baltā nakts”, „Staro Rīga” un citus. Mākslas dienas Latvijā nekad nebeidzas. Par Mākslas dienu lomu un nozīmi pagātnes un šodienas kontekstā. „Nacionālo dārgumu” studijā saruna ar Mākslas dienu veidotājiem, māksliniekiem Džemmu Skulmi un Jāni Anmani, kā arī ar mākslas zinātnieku Jāni Borgu.