Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras

Aizvadītās „Spēlmaņu nakts” balvas „Par mūža ieguldījumu” laureātam Mihailam Kublinskim pavisam drīz apritēs apaļi astoņdesmit. Sešdesmit no tiem pavadīti Latvijas Nacionālajā, savulaik- Drāmas teātrī. Vienīgajā darbavietā, kur viņš nokļuva tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, Mihails karjeru sācis kā skatuves strādnieks, vēlāk piepelnoties masu skatos. Tajos viņu ievēro režisors Kārlis Pamše un 1960. gadā piešķir leģendāro Klaida lomu izrādē „Amerikāņu traģēdija”. Pēc izglītības iegūšanas 1965.gadā Kublinskis tepat sāk strādāt par režisoru. Vecākajai un vidējai paaudzei, kura savām acīm vēroja latviešu teātra „zelta laikmetu” 70. un 80.gados, atmiņā neaizmirstamas palikušas tādas Kublinska izrādes kā „Santakrusa”, „Vasara Noānā”, „Elektra – mana mīla”, „Hamilkara kungs”, „Lauva ziemā”, „Acālija” un daudzas citas. Gluži kā juvelieris rotā izceļ dārgakmeni, Kublinskis vienmēr bijis režisors, kurš pratis atvērt un pacelt uz pjedestāla savu iemīļoto aktieru personību. Lielā mērā tieši viņš veidojis Antras Liedskalniņas, Māras Zemdegas, Inta Burāna, Lolitas Caukas, Lāsmas Kugrēnas, Aināra Ančevska u.c. Nacionālā teātra aktieru radošās biogrāfijas. Bijis arī jauno aktieru audzinātājs, bet par svarīgāko ne vien mākslā, bet arī dzīvē allaž uzsvēris spēju brīnīties. Par izprasto, piedzīvoto un izjusto teātrī - saruna ar režijas vecmeistaru Nacionālo dārgumu studijā.