Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras

Es varu uzrakstīt dzejā tikai to, ko esmu izlaidusi caur savu sirdi. Un caur savu sirdi visus pasaules plašumus nespēju izlaist... Tā pirms četrdesmit gadiem, svinot savu pēdējo apaļo dzimšanas dienu, teica dzejniece Ārija Elksne. Ja dzejniece var būt sava laika zvaigzne, tad tas ir par Āriju Elksni. Studējusi medicīnu, jaunā ārste pamazām sāka pievērsties rakstniecībai, līdz dzeja kļuva par galveno viņas dzīvē. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados – latviešu dzejas zelta laikmetā, kurā netrūka spožu personību - viņa bija viena no visvairāk mīlētajām un arī lasītākajām autorēm Latvijā. Viņas dzejoļu grāmatas bija visu neizsāpēto un laimes alkstošo sieviešu grāmatu plauktos. Ārijas Elksnes dzeju no skatuves lasīja sava laika lielākās aktrises - Elza Radziņa, Antra Liedskalniņa. Elksne savā dzejā bija tik personiska, tik saprotama, tik dzīves gudra sieviete. Un tik nelaimīga. Viņas talants un viņa pati sadega laimes trūkumā. Ārijai Elksnei šogad – 90 gadu jubileja!