Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras

Mavrikam Vulsonam -100 21.janvārī Mazā sirmgalvja runa 1988.gada 2.jūnijā Radošo savienību plēnumā satricināja sabiedrību. Pēc tās Boriss Pugo, komunistiskās partijas centrālkomitejas pirmais sekretārs, paziņoja, ka šajā runā viņš ir nogalinājis Padomju Latviju. Pateicīgie rīdzinieki toties noklāja viņa mājas kāpņu telpu ar ziediem! Sirmā vīra vārds ir Mavriks Vulsons, un viņam, tāpat kā Latvijas valstij, šogad aprit apaļi 100. No ebreju ģimenē uzauguša kreisi noskaņota jaunieša, vēlāk pārliecināta komunista, kurš iekļāvās sarkanās armijas rindās, bet pēc kara strādāja laikrakstos „Cīņa” un „Rīgas Balss”, Vulfsons evolucionēja par spožu starptautisko notikumu komentētāju, TV raidījuma „Globuss” vadītāju un vienlaikus studentu iemīļotu (lai arī tik nepatīkama priekšmeta kā PSKP vēstures) pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā. Kā mainījās inteliģentā, erudītā un harismātiskā Mavrika Vulsona uzskati, un kāpēc tieši viņš pirmais uzdrošinājās sabiedrībai gan Latvijā, gan Maskavā skaļi paust patiesību par Molotova – Ribentropa noziedzīgo paktu un Latvijas okupāciju, kļūstot par Atmodas leģendu un valstiskās neatkarības ideju paudēju – par to savās pārdomās un atmiņās dalīsies M. Vulfsona meita Irēna Lūse, viņa ilggadējs kolēģis un žurnālists Voldemārs Hermanis un mākslas zinātnieks, Vulfsona bijušais students Jānis Borgs.