Sastrēgumstunda

Brigmanis: prezidents Bērziņš nemainīsies

Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš Krimas krīzes laikā ar saviem izteikumiem izpelnījies ne mazums kritikas, ir cilvēks ar savu viedokli un zināmu ietiepību, un nevajag cerēt, ka viņš mainīsies, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pauda Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
 „Andris Bērziņš ir cilvēks ar savu stāju, viedokli, ar savu zināmu ietiepību. Ja kāds cer, ka viņš diži mainīsies un mācīsies, pazīstot viņu, tas nenotiks. Viņš to ir uzsvēris – pieņemiet mani tāds, kāds es esmu,” raksturoja Brigmanis. „Jāsaprot, ka Bērziņš ir savādāks. Viņš nekad nebūs [Igaunijas prezidents Tomass Hendriks] Ilvess vai [Lietuvas prezidente Daļa] Grībauskaite, bet viņš ir Latvijas valsts patriots un viņš dara visu to, lai mūsu valsts būtu stabila, miers iekšpusē un ārpusē,” prezidenta aizstāvību turpināja deputāts.
Savukārt žurnāliste Baiba Strautmane, kura parakstījusi vēstuli ar aicinājumu izvērtēt Bērziņa turpmāko darbību šajā amatā, uzsvēra, ka „urdoņa sabiedrībā – sociālajos tīklos, virtuvēs – ir jau gadu garumā [..] Viņam ir visas iespējas pateikt, mīļā latviešu tauta, piedodiet, es esmu noguris un neturpinu pildīt pienākumus”.
Politologs Ivars Ījabs raidījumā pauda viedokli, ka Bērziņš konstitucionālā līmenī tiek galā ar prezidenta pienākumiem, taču publiskā komunikācija viņam tiešām ir problēma. Tomēr problēma ir tajā, ka „viena daļa inteliģences ir iemīlējusies Ilvesā”.
„Negatīvie viedokļi nav dominējošie, Bērziņam ir daudz trūkumu, bet viņš savos spriedumos un izteikumos ir tuvu tam, ko mēs saucam par vidējo latvieti,” vērtēja Ījabs.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsvēra, ka pēdējā mēneša notikumi ir mainījuši situāciju, un vairs nav runas par prezidenta spēju reprezentēt valsti.
„Marts ir pamainījis jautājuma būtību – marts nav tikai par reprezentativitāti, marts nav  tikai par to, kā mēs pārstāvam savu valsti. Marta mēnesis ir pacēlis latiņu augstākā līmenī, reālijas ir mainījušās, reālijas ir daudz nopietnākas – tās ir Krievijas agresija, Rietumu sankcijas pret Krieviju, arī Latvija ir zem jautājuma zīmes, kas notiek tālāk. Ir pavisam cita situācija, un es gribētu teikt, ka nē [Bērziņš tai netiek līdzi],” sacīja Sprūds.
„Tajā brīdī, kad tiek runāts par sankcijām, sēdēšana „Gazprom” vai „Rossņeft” ložā marta vidū ir neadekvāta tajā ziņā, ka nākamajā dienā varēja notikt sankcijas pret „Gazprom” vai „Rossņeft”,” kritiku prezidentam turpināja Sprūds.
Viņš arī pauda bažas par to, ka prezidenta vēlēšanas notiek nākamgad, kad Latvija būs prezidējošā Eiropas Savienības valsts. „Šobrīd šī kombinācija, kas ir – premjers, prezidents – nebūtu pārāk reprezentatīva, ja mums būtu jāvada prezidentūra,” atzina Sprūds.
Savukārt Ījabs norādīja, ka ārkārtas vēlēšanās mainīt prezidentu nebūtu pārāk gudri un tas liecinātu par Latvijas nestabilitāti. Viņaprāt, Bērziņš var nostrādāt šo termiņu līdz galam.

Aicina partijas pirms Saeimas vēlēšanām nosaukt arī prezidenta amata kandidātus

Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” izskanēja dažādi risinājumi, kā atrast labāko valsts prezidentu, tostarp partijām, startējot Saeimas vēlēšanās, paziņot savus kandidātus augstajam amatam.
Žurnāliste Elita Veidemane atzina, ka viens no risinājumiem varētu būt, ka pirms vēlēšanām visas partijas nosauc ne tikai premjera, bet arī prezidenta amata kandidātus.
„Ir jāizlemj, ko īsti gribam – cilvēku, kas strādā, vai cilvēku, kas skaisti runā un kuram ir skaista frizūra. Es nedomāju, ka runāšana ir svarīgākais prezidenta amatā, svarīgāk ir darbi. Šī ideja ir laba [..], bet visu noteiks partiju savstarpējais tirgus,” sacīja žurnāliste.
Arī uzņēmējs, topošais Saeimas deputāts Gatis Sprūds atbalsta šo ideju, rosinot, ka kandidātus varētu izvirzīt sabiedrības grupas, un partijas varētu no tiem ietekmēties.
Tāpat žurnāliste Baiba Strautmane šo ideju atzina par atbalstāmu, vienlaikus norādot, ka kādam pasakot savu jāvārdu, viņš uz mūžiem būs piesiets šai partijai. Viņasprāt, risinājums varētu būt grozījumi Satversmē, padarot prezidenta vēlēšanas atklātas.
Savukārt politologs Ivars Ījabs norādīja, ka Latvijā partijas nebalso par citu partiju kandidātiem, bet balso par neitrāliem kandidātiem.
Tikmēr Saeimas deputāts Augusts Brigmanis sacīja, ka vienīgais risinājums ir tautas vēlēts prezidents, jo daudzpartiju sistēmā, kāda ir Latvijā, prezidenta vēlēšanās ir „mūžīgā interešu, viedokļu saskaņošana, politiskā greizsirdība”. Viņš arī pauda atbalstu slēgtā balsojuma atcelšanai prezidenta vēlēšanās.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsvēra, ka prezidentam jābūt perfektam zobratam valsts pārvaldes sistēmā, jābūt reprezentatīvām funkcijām un viņam ir jābūt autoritātei. Viņaprāt, partijas nevar vienoties par spēcīgām figūrām un partiju pārstāvjiem, tāpēc izvēlas kompromisa figūru.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks nākamā gada vasarā. Andris Bērziņš vēl nav atklājis, vai ir gatavs kandidēt uz otro termiņu.