Province: "Mīcot akmeņus un domas"

Pie akmeņiem Kaspars Apše nonāca trakajos deviņdesmitajos, kad pēc visai jestrās dzīves sagribējās mieru. Kaspars kopš puikas gadiem ir aizrāvies ar močiem un viņam vienmēr ir bijis klusais sapnis par savu garāžu. Tagad viņš beidzot esot ticis pie savas 1000m2 garāžiņas Valmieras novada Ķoņu pagastā vecā muižas šķūnī, kas pārtapa akmens apstrādes darbnīcā. Nu jau lieli palīgi darbnīcā ir dēls un meita, bet nenovērtējams ir tas miers, ko var iemantot, kā saka Kaspars pats – mīcot akmeņus un domas.