piektdiena, 30. septembris

Vārda dienas: Menarda, Elma, Elna

Latvijas Sabiedriskie Mediji Bērnistaba

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Basketbola attīstībai Rīgā trūkst ambīciju un vīzijas

Kā ierasts sestdienās, turpinām runāt par to, kas jāmaina Latvijas sportā? Nedienas ap TTT Rīga basketbola kluba pastāvēšanu liek vērtēt galvaspilsētas Rīgas mērķus un kompetenci basketbolā kopumā. Kā tiek pārvaldīts basketbols Rīgā, pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts.

Svaigais piemērs ar farsu, par kādu izvērtusies “TTT Rīga” komandas starpsezona, liek uzdot jautājumus par galvaspilsētas attieksmi pret basketbolu. Lai arī leģendārais zīmols savu pastāvēšanu turpinās, TTT šosezon nespēlēs Eirolīgā un divas nedēļas pirms sezonas sākuma tikai sākusi komplektēt sastāvu. Tas iecirtīs robu ne tikai komandas konkurētspējā, bet sieviešu basketbola kopējā attīstībā.

Intervija - Kaspars Cipruss, LBS ģenerālsekretārs

Mēs vairākas reizes prasījāmies uz Rīgas domi – ka mēs varbūt varam dot kādu padomu, jo tomēr mums arī ir kompetence. Bet līdz šim cilvēki bija mēģinājuši izrullēt paši. Izskatās, ka līdz galam… Varbūt izrullēs, bet Eirolīgā mēs šosezon diemžēl nespēlēsim.” 

Intervija - Dina Vīksna, RD Sporta un jaunatnes pārvalde

Pirms nedēļas Kaspars Cipruss sēdēja manā kabinetā. Mēs izrunājām. Mēs runājām absolūti vienā toņkārtā, arī par šīm lietām, kurām iepriekš minēju. Nezinu, kurā kabinetā Kasparam tika atteikts, nezinu.” 

TTT ilgās dīkstāves iemesls bija juridiskā statusa maiņa no nodibinājuma uz biedrību. Vīksna skaidro, ka līdz šā gada 30. jūnijam šo procesu nevarēja veikt, jo ar nodibinājumu Rīgas domei bija spēkā esošas darījuma attiecības. Nekas gan neliedza veikt priekšdarbus, lai biedrību dibinātu 1. jūlijā un saglabātu vietu Eirolīgā, jo konceptuāls lēmums par gaidāmo juridiskā statusa maiņu komandai tika pavēstīts jau pērnā gada decembra beigās. Tas netika paveikts. Šosezon klubs var rēķināties ar to, ka katrs pa 100 000 eiro tam piešķirs abi dibinātāji – Rīgas dome un pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme”. Minimālā biedru nauda citiem atbalstītājiem statūtos norādīta 10 000 eiro apmērā. Iepriekšējās sezonās kluba ieņēmumi svārstījās 760 tūkstošu eiro robežās, šosezon budžets būs aptuveni trīs reizes mazāks.

Vīksna TTT dotēšanas nepieciešamību pamato ar senā zīmola saglabāšanu un piramīdas virsotnes nospraušanu pašvaldības basketbola skolas audzēknēm. Vīriešu basketbolā šāda skaidra mērķa pietrūkst.

Intervija - Kaspars Cipruss, LBS ģenerālsekretārs

Ja viņu mērķis ir tikai Jaunatnes basketbola līgas čempiontitula izcīnīšana savā vecuma grupā, tad tas ir nožēlojams mērķis. Rīgai ir visas iespējas cīnīties pret Viļņu, pret Barselonu. Labi, es vairākas reizes esmu dzirdējis, ka nav finansējuma, nav kadru. Draugi, mīļiem, pagaidiet! Mēs tikko spēlējam pret Turciju. Turcijā ir vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju. Budžets? Es nezinu, 10-15 reizes lielāks? Viņiem nav budžeta. Viņiem Larkins tikko notraumējās, atlidoja ar privāto lidmašīnu bez problēmām. Es taču nesaku: ai, mēs nespēlēsim pret Turciju, mums budžets nav tāds, cilvēku resurss nav tāds – mēs nespēlēsim.” 

Rīgas dome nav pašvaldības līmenī noteikusi prioritāros sporta veidus, tāpēc būtiska jaudas palielināšana basketbola skolai nav plānota. Tāpat kā nav plānota prioritāšu noteikšana, kamēr valsts to nebūs izdarījusi vispirms. Valsts no šīs ieceres atteicās jau pavasarī.

Basketbola sabiedrībā bieži tiek aizstāvēts viedoklis, ka Rīgai ir nepieciešams Eirolīgas līmeņa basketbola klubs (Euroleague men), kas atvieglotu gan skatītāju, gan sponsoru piesaisti un iedotu panīkušajam klubu basketbolam nepieciešamo vilkmi. Lai to paveiktu, vajadzīgas apjomīgākas pašvaldības dotācijas. Dina Vīksna neizslēdz varbūtību, ka varētu tikt stiprināta sadarbība ar “VEF Rīga” klubu, izvirzot to kā jaunatnes sistēmas piramīdas virsotni.

Intervija - Dina Vīksna, RD Sporta un jaunatnes pārvalde

Tas ir atkarīgs no tā, kādas sarunas veidosies ar meistarkomandu “VEF Rīga” par šo vīriešu piramīdu. 

Kā ir līdz šim? Cik tālu esat ar sarunām? 

Līdz šim, jāsaka, šīs sarunas ir palikušas tādā pusratā. Kā es teicu, šobrīd lielākais fokuss ir bijis uz “TTT Rīga”.” 

Infrastruktūras celtniecībā Rīga ievērojami iepaliek no citām pašvaldībām. Tas attiecas arī uz basketbola infrastruktūru, kura ir Rīgas mērogiem neatbilstoša. Citām pašvaldībām grandiozas ieceres palīdzējis realizēt gan Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, gan valsts budžets. (te varētu pilsētas, ka viņām ir kaut kas, kamēr rigas pusē varētu beigtu stadionu vai vecu, nodrupušu halli ielikt vizualizācijā)Rīgai šajos spēles laukumos nav sekmējies. Rīgas Sporta pārvaldes priekšniece norāda, ka, piemēram, valsts finansējumu sporta būvju celtniecībai neizdodas piesaistīt jau kopš neatkarības atgūšanas 90. gadu sākumā.

Intervija - Dina Vīksna, RD Sporta un jaunatnes pārvalde

Nekāda normatīvā akta valsts finansējuma nav – tam, kā dala valsts naudu sporta infrastruktūras celtniecībai. Ja būtu tāds normatīvais akts, mēs noteikti iepazītos un būtu pretendējuši.” 

Vīksna izvairās komentēt, vai iemesls šādām politiķu antipātijām neslēpjas faktā, ka Rīgu ilgstoši vadījušas partijas, kas nacionāla mēroga politikā atrodas opozīcijā. Visu interviju par basketbola vajadzībām un reālajām iespējām galvaspilsētā iespējams vērot “Sporta Studijas” Youtube kanālā.

© 2022 LSM.LV Jebkādu materiālu pilnīga vai daļēja izmantošana atļauta tikai ar lsm.lv redakcijas atļauju.
Ziņot par kļūdu: [email protected]