Ielas garumā. Jēkabpils. Brīvības iela. 1. daļa

Leģenda vēsta, ka Jēkabpils dibināšanu noteikusi liktenīga nejaušība: hercogs Jēkabs tuvējā mežā pie Daugavas medībās nošāvis lūsi un brīvo ļaužu apmetnei jeb slobodai ap Salas muižas krogu 1670. gada 12. februārī dāvājis pilsētas tiesības un apkārtējās zemes piedevām. Pilsētai dots Jēkaba vārds -Jakobštadt (Jēkabmiests)- , bet lūsis iekļauts tās ģērbonī. Pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības, kas iedzīvotājiem  pašiem ļauj izvēlēt birģermeistaru un rāti, celt baznīcas un skolas. Sākumā Jēkabmiestā drīkst apmesties  krievi, poļi un lietuvieši, bet vācieši, ebreji un latvieši tur ienāk vēlāk. Pilsētas sarežģītā un multikulturālā vēsture rod atspulgu Brīvības ielā, kas vijas gar Daugavu un gadsimtiem ilgi paliek Jēkabpils centrālā iela, kurā atrodas pilsētas nozīmīgākās celtnes un svarīgākās iestādes.