Ielas garumā. Krasta, Mazā Krasta, Dunavas ielas

Krasta iela ir pilsētas vizītkarte tiem, kas Rīgā iebrauc no Austrumiem. Un jāatzīst, ka Krasta iela daudz neatšķiras no Amerikas vai Eiropas priekšpilsētu ielām: gara ātrgaitas maģistrāle, kurā izklaidus atrodas dažādi tirdzniecības centri. 19. gadsimtā, kad ielu ierīkoja, Sarkano spīķeru rajonā atradās liellaivu piestātne, pa Daugavu pavasaros pludināja kokus un attekas bija pilnas ar baļķiem. Krasta ielā kādu piecstāvu ēku vēl joprojām dēvē par enkurnieku namu, lai gan šis amats Rīgā ir zudis, gluži tāpat kā daudzas Daugavas salas un laivas, kas bija pašsaprotams satiksmes līdzeklis. Krasta maģistrāle atšķēla apkaimes iemītniekus no upes, pazuda Kojusalas atteka un «kuprainais tiltiņš», ko vēl atceras dārznieka Fjodorova pēcteči Mazajā Krasta ielā. Īr saglabājušies daži posmi no Rīgas policejmeistara Krīdenera vārdā nosauktā dambja, bet vai kāds zina, kur atrodas Dunavas iela? Dzejnieks A. Čaks rakstījis, ka «Dunavas iela māksliniekam ir kā dzērājam glāze, tikai nāve tās var šķirt». Zudušo skaistumu meklējot, vietējie atgādina, ka Krasta ielā tomēr visbiežāk pilsētā varot redzēt varavīksni, ūdens upē reizēm esot sūnu zaļš un debesis virs Daugavas debesmannas krāsā.