вторник, 5. июля

Vārda dienas: Edīte, Esmeralda, Andžejs, Andžs

Latvijas Sabiedriskie Mediji Bērnistaba

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sporta sabiedrība cīņā par naudu grib līdzināties kultūras nozarei

Turpinājumā sestdiena sižets rubrikā Kas jāmaina Latvijas sportā? Valdības deklarācijā jau ceturto gadu lasāms punkts par valsts finansējuma avotu paplašināšanu sporta nozarei. Sporta sabiedrība sagaida, ka iecere tomēr tiks pildīta. Kādas ir sporta nozares aktīvistu vēlmes un kādas ir cerības tās piepildīt, pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts.

Sporta sabiedrība jau ilgāku laika sprīdi virza ideju par speciāla, valsts finansēta, sporta fonda izveidi, kas darbotos pēc analogiem principiem kā Valsts kultūrkapitāla fonds. Kultūrkapitāla fonda pamatprincips ir sadalīt papildus valsts finansējumu kultūras nozarei, rīkojot dažādus konkursus. Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe uzskata, ka līdzīga fonda iedzīvināšana sporta jomā palīdzētu veicināt jaunatnes un tautas sporta attīstību, kā arī mazinātu aizkulišu darboņu ietekmi cīņā par valsts finansējumu lielajiem sporta pasākumiem. 

Intervija - Diāna Zaļupe, LSIIDP vadītāja

Mums savukārt visiem šiem lielajiem pasākumiem ir tā: no reizes uz reizi. Mēs meklējam lobijus. Un laikam ir diezgan izdevīgi kādam tā Latvijā. No reizes uz reizi, vienmēr kāds sev atrod kādu krusttēvu, un tā tas iet uz priekšu. Ja tas būtu sistēmiski sakārtots, konkursa kārtībā. Nu, tad katrs sevi parāda, ko no šī pasākuma iegūst visa valsts vai kāda sabiedrības iedzīvotāju daļa.” 

Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors

Esam par to, ka jābūt mehānismam, kā var parastas sporta organizācijas, kas nav federācijas, pretendēt ar projekta iecerēm un dažāda veida aktivitātēm uz publisko finansējumu, bet tai nav obligāti jābūt Valsts Kultūrkapitāla fonda atsevišķai sadaļai vai kādai valsts iestādei. Tā tikpat labi var būt apvienotā sporta organizāciju struktūra – šis vienotais valsts partneris. Tas vēl procesā, kāda tā vienošanās būs, bet šis viens valsts partneris tikpat labi varētu īstenot šādu projektu aktivitātes, programmas veidā izsludinot konkursus.” 

Ideju par sporta fonda izveidi gan nebūs viegli realizēt. Tādā gadījumā būtu jārada speciāls likums. Kā tas ir Valsts kultūrkapitāla fonda gadījumā, kura likumā ir strikti atrunāti arī finansēšanas nosacījumi. Papildus finansējums kultūras nozarei tiek gūts no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī izložu un azartspēļu nodokļiem.

  1. 3% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem;
  2. 2% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem;
  3. 1,37% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no izložu nodokļa;
  4. 2,21% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa.

Savā būtībā sporta un kultūras nozares ir ļoti radniecīgas. Abās pēc vienādiem principiem valsts un pašvaldības finansē interešu un profesionālās ievirzes izglītību, abas ir izklaides industrijas atzari, kurās darbība notiek publikas priekšā. Tomēr attiecībā uz valsts finansējumu pieaugušajiem, kultūras darbinieki var justies krietni priviliģētāki. 

Latvijā ir septiņi valsts dotēti teātri, tāpat valsts dotē operu, baletu, pat akadēmisko kori “Latvija”. Savukārt veidojums “Nacionālā Mākslas vidusskola Profesionālās izglītības centrs” ik gadu no valsts dotācijās saņem ap 10 miljoniem eiro. 

Teorētiski uz šādiem pašiem labumiem varētu pretendēt arī sporta nozare, taču arī tad būtu jāmaina likumdošana. Tā, piemēram, kultūras iestāžu finansēšanas principi atrunāti Kultūras institūciju likumā, savukārt Sporta likumā nav paredzēti gadījumi, kad valsts varētu piedalīties sporta komandu dibināšanā vai līdzfinansēšanā.

Kultūras institūciju likuma 22. pants

Valsts kultūras iestādes finansē no valsts budžeta, paredzot līdzekļus:

  1. iestādes nolikumā noteikto funkciju veikšanai;
  2. iestādes ēku un telpu uzturēšanai un rekonstrukcijai;
  3. iestādes ēku un telpu nomai, komunālajiem, nodokļu un citiem maksājumiem;
  4. iestādes personāla algošanai;
  5. iestādes starptautiskajai darbībai.

Intervija - Filips Rajevskis, Politologs 

Kultūras nozare ir daudzslāņains veids, kā no politiķu puses komunicēt ar vēlētāju un pielikt sev medaļu: es esmu iedevis naudu tam! Tagad jums ir ne tikai foršs produkts, bet arī attīstās nacionālā kultūra. Un tad vēl ieliktas iekšā pareizās vērtības, atbilstoši vienas vai otras partijas ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Tas ir ļoti jaudīgi. Kultūra vienmēr ir bijusi ļoti jaudīgs komunikācijas instruments politikai. Tā vienmēr ir kalpojusi politikai!” 

Diāna Zaļupe uzskata, ka daļa vainas ir jāuzņemas pašai s porta sabiedrībai. Pēc viņas novērojumiem, radniecīgā kultūras nozare ir daudz vienotāka cīņā par valsts atbalstu. 

Intervija - Diāna Zaļupe, LSIIDP vadītāja

Par sporta sabiedrību es saku: katra sporta veida federācija, katrs sevi redz kā atsevišķu spēlētāju. “Ja nu man izdodas?” Nevis kopā ejam un pierādām, ka mums vajag visiem, bet: “Man šoreiz apsolīja, man iedeva – baigi forši!””

Zīmīgi, ka valdības deklarācijā starp uzdevumiem minēta arī sporta nozares finansēšanas avotu paplašināšana. Ņemot vērā, ka oktobrī gaidāmas Saeimas vēlēšanas, maz ticams, ka ideja par sporta fonda izveidi tiks iedzīvināta vēl šīs valdības laikā. 

© 2022 LSM.LV Jebkādu materiālu pilnīga vai daļēja izmantošana atļauta tikai ar lsm.lv redakcijas atļauju.
Ziņot par kļūdu: [email protected]