Kas jāmaina Latvijas sportā? - Valsts pieņem likumu, lai Juri Savicki izolētu no sporta

28. aprīlī tika veikti grozījumi Sporta likumā, kas turpmāk liegs ieņemt amatus sporta federāciju valdē bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem vai ziņotājiem. Likums faktiski ir nomērķēts uz vienu cilvēku – Latvijas Tenisa savienības prezidentu Juri Savicki, kurš nekad nav noliedzis savu saistību ar Valsts drošības komiteju. Savickim tenisa vadība būs jāatstāj līdz 1. oktobrim, citādi Latvijas Tenisa savienībai var tikt atņemts atzītās federācijas statuss, līdz ar to arī – finansējums. 

Intervija - Juris Savickis, LTS prezidents

Mēs esam likumpaklausīgi cilvēki. Mēs pildīsim likumu. Kādā veidā? Tenisa saime sanāks kopā, valde sanāks kopā. Līdz oktobra sākumam tas laikam ir jāizdara. Līdz oktobra sākumam mēs izpildīsim jauno likumu, neko nevar darīt.” 

Teorētiski Savickis var mēģināt lēmumu pārsūdzēt Satversmes tiesā. Satversmes 106. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Tiesa gan, Satversmes 116. pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 106. un vairākos citos pantos, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. 

Grozījumu Sporta likumā anotācijā ir atsauce uz 2018.gada 11.janvāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā «Ančevs pret Bulgāriju» izdarīto secinājumu, ka valstis pašas izvēlas, kādā veidā vairot uzticību valsts varas institūcijām, tādējādi aizsargājot nacionālo drošību. ECT norādīja, ka valstīm, kas izveidojušās no nedemokrātiskiem režīmiem, ir plaša rīcības brīvība izvēloties, kā rīkoties ar šo režīmu mantojumu. Jāatzīmē gan, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā tie ir minēti kā “pārejas pasākumi”, savukārt Latvijas piemērotajiem ierobežojumiem Sporta likumā nav noteikts pārejas, bet gan pastāvīgs raksturs. 

Juris Savickis Latvijas Tenisa savienību vada kopš 1998. gada. Viņš atzīst, ka grozījumi Sporta likumā viņu sarūgtinājuši, jo par savu darbu tenisā viņš esot gaidījis ko pavisam citu. 

Intervija - Juris Savickis, LTS prezidents

Mūsu darbs vainagojās ar to, ka šodien tenisā faktiski esam lielvalsts. Uzvarējuši ļoti lielas valstis. Tenisa struktūra tiešām ir laba sakārtota – gan materiāli, gan morāli. Mums viss ir, lai turpinātu attīstīties un būt tādā līmenī, kādā esam.” 

Tenisa treneri gan sevišķi neraujas kameras priekšā izvērtēt Savicka prezidentūras laikā paveikto. Neoficiālās sarunās izskan, ka viņiem trūkst informācijas par Savicka pienesumu Latvijas tenisam, jo klubi ir pieraduši būt patstāvīgi un uz Latvijas Tenisa savienības palīdzību sevišķi necer. Prezidenta maiņa, visticamāk, manāmas sekas uz Latvijas tenisu neatstās. 

Intervija - Jānis Cīrulis, Tenisa apskatnieks

Kas tādā ziņā mainīsies? Vai tenisam trūks naudas? Cik daudz viņš ir ienesis? Tie visi, manuprāt, ir tādi mītiski stāsti, kurus neviens īsti nezina.”

Sportacentrs.com tenisa apskatnieks Jānis Cīrulis uzskata, ka tenisa klubiem vajadzētu būt aktīvākiem. Līdz šim tenisa vidē pietrūcis iniciatīvas un padziļinātas intereses par sporta veida kopējo attīstību, ārpus sava kluba robežām. 

Intervija - Jānis Cīrulis, Tenisa apskatnieks

Visticamāk, kādam būtu jāsaprot, ka viņš var vadīt to kuģi. Jo līdz šim neviens īsti pat nav gribējis būt asistents. Vismaz man ir tāda sajūta, kopš es arī tur pagrozījos pa vidu – kā Juris teiks, tā būs.” 

Pēdējos 15 gados teniss piedzīvojis ievērojamu popularitātes uzplaukumu, pateicoties Ernesta Gulbja, Anastasijas Sevastovas un Aļonas Ostapenko panākumiem. Īpaši jūtams tas bijis amatieru segmentā, un šīs tendences veicinājušas arī tenisa infrastruktūras celtniecību. Neviens cits sporta veids Latvijā nevar lepoties ar tādu privātās infrastruktūras daudzumu kā teniss. Jānis Cīrulis uzskata, ka Latvijas Tenisa savienības galvenais uzdevums būtu veicināt jauniešu tenisa attīstību, palīdzot sevi realizēt talantīgiem bērniem. Līdz šim galveno atbildību par Latvijas tenisa nākotni ir uzņēmušies jauno tenisistu vecāki. 

Tenisa cilvēki prognozē, ka, neatkarīgi no grozījumiem Sporta likumā, Latvijas Tenisa savienības faktiskā vadība tik un tā paliks Jura Savicka rokās. To netieši apstiprina arī viņš pats, norādot, ka potenciālie pēcteči jau pieteikušies. 

Intervija - Juris Savickis, LTS prezidents

Jā, cilvēki ir izrādījuši interesi, man par to liels prieks, jo viņi sāka ar jautājumu: Juri, kā tev palīdzēt? Apmēram tā tas sākās. Kopā domāsim.” 

Interesanti, ka Sporta likuma grozījumos atrodams arī punkts, ka līdz 2022. gada 31. augustam Valsts drošības dienests pārbaudīs izpildinstitūciju locekļu atbilstību jaunajai likuma normai. Teorētiski tas var nozīmēt, ka vadības sastāvs mainīsies ne tikai Latvijas Tenisa savienībā.