Daudz laimes, jubilār!

Raidījumā “Daudz laimes, jubilār!” Andrejs Volmārs tiksies ar rakstnieci Noru Ikstenu, kura nereti atrodas ārzemēs, grāmatu gadatirgos Londonā vai Ņujorkā. Nora uz interviju pie Andreja Volmāra ierodas smaidīga un, arhīva materiālu ekrānā ieraugot kādu video fragmentu no savas dzīves, nopriecājas. Viņa ir tik neformāla un sirsnīga, ka uzreiz iepatīkas arī tiem raidījuma radošās grupas ļaudīm, kas rakstnieci līdz šim personīgi nav pazinuši. Intervijā Noras valoda plūst kā strautiņš, viens stāsts ir asprātīgāks par otru, un Andrejs Volmārs nevar beigt smieties. Brīžam šķiet, ka Nora ir pārāk atklāta, pat gribas viņu pasargāt no pārāk lielās uzticēšanās skatītājam. Bez nesaudzības pret sevi viņa nebūtu guvusi tik lielus panākumus savā rakstniecībā - gan te, Latvijā, gan arī pasaulē. Nora ir visvairāk tulkotā mūsdienu latviešu rakstniece – viņas darbi lasāmi jau 30 pasaules valodās. Interesanti, ka pat japāņi vēlējušies tulkot rakstnieces pēdējo grāmatu “Mātes piens”, ja par tādu var saukt ārkārtīgi sāpīgu bērnības pieredzes stāstu par savu mammu. Savukārt savu tēti Jāni Rubeni Nora dēvē par Ikšķiles Džeimsu Bondu. “Tādu vīriešu ir maz,” viņa mazliet skumīgi nosaka, “viņš, būdams mednieks un visādā ziņā saimniecisks vīrietis, labi saprot, kas ir radošais process. Viņš pats ir tāds.”