Daudz laimes, jubilār!

Raidījums “Daudz laimes, jubilār!” jau skatās vasaras virzienā, un tādā noskaņā uz interviju pie Andreja Volmāra ierodas Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna. Lāsma dzimusi un arī pašlaik dzīvo Bauskā, pamatskolā gājusi Ventspilī, savukārt vidusskolā – Aizkrauklē. “Tas ir mans skaistākais laiks,” komentē aktrise pati. Varbūt dažam šķiet, ka padomju laika Aizkraukle, toreiz Stučka, bija pelēka padomju laika pilsēta, kas ne ar ko neizcēlās citu, tai līdzīgu starpā, taču Lāsmai Kugrēnai tā ir jaunības sapņu un romantikas pilsēta. “Tā bija brī-niš-ķī-ga! Ar lielu, skaistu kultūras namu Daugavas krastā. Upe, protams, bija uzpludināta, bet es jau mazo Daugavu nebiju redzējusi. Un tas bija neaprakstāmi skaisti – ar laivu naktī iebrauc upē, krastu neredzi, un zvaigznes ir augšā, zvaigznes apakšā, ūdens ļoti mierīgs, un tu esi kā tādā kosmiskā telpā, klusumā.” Klusēt reizēm vajadzēja arī mājās. Lāsmas tēvs, vēlākais režisors Raimonds Kugrēns, pēc izsūtījuma Sibīrijā nebija režīma pozitīvo biedru sarakstā un, tāpat kā ne vienā vien Latvijas ģimenē, daudzas, ar vēsturi saistītas sāpīgas lietas turēja sevī. Tikai reizēm, pie glāzītes, tika pateikts kāds skarbāks vārds. Teātris – padomju laiku sapņu un romantikas sala, bija arī Lāsmas cerība. Un viņai izdevās. 1975. gadā absolvējusi Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti, Kugrēna tiek ierakstīta Drāmas aktieru sarakstā. Ilgus gadus bijusi viena no vadošajām un spēcīgākajām teātra aktrisēm, viņas biogrāfiju rotā daudz skaistu lomu, kas fiksētas arī LTV arhīvā. Lāsma Kugrēna vairākkārtīgi tikusi nominēta «Spēlmaņu nakts» balvai dažādās nominācijās. 1997. gadā saņēmusi Alfreda Amtmaņa-Briedīša balvu. Arī kino Lāsmu nav palaidis neievērotu. Pirmā kino loma ir pavisam agrā jaunībā - 20 gados - leģendārajā A. Leimaņa filmā «Vella kalpi Vella dzirnavās», vēlāk lomas filmās «Atspulgs ūdenī» (1977), «Vīrietis labākajos gados» (1978), «Laikmetu griežos» (1981), «Dārzs ar spoku» (1983), «Modris» (2014) un citās. Tad kādu brīdi teātris aktrisi ar lomām nav lutinājis, bijušas gan izrādes Jaunajā Rīgas teātrī, kā arī Lāsmas dēls Jānis Mūrnieks uzticējis mammai Marlenas Dītrihas lomu izrādē “Marlenī”, taču tagad Kugrēnas meistarība piedzīvo renesansi. 2018. gada kulminācija bija Zelmas loma E. Freiberga iestudētajā H. Gulbja lugā “Cīrulīši”. Interesanti, ka Gulbis šo lomu savulaik rakstījis citai Nacionālā teātra zvaigznei – Lidijai Freimanei, kad dublējusies ar Veltu Līni. Velta Līne “Cīrulīšu” māti nospēlējusi arī filmā “Cīrulīši”, tā kā pēc lielo mākslinieču spožā tēlojuma atrast jaunas krāsas tēlam nav viegli. Bet Kugrēna allaž bijusi viena no spēcīgākajā psiholoģiskās līnijas zīmētājām un allaž sevī atradusi jaunas krāsas. “Es vairāk par savu mammīti…,” par savu Zelmu saka Lāsma. “Viņa bija absolūti uz iekšu vērsts cilvēks. Ja viņa ar papu kādreiz sastrīdējās, tad nevarēja pateikt nevienu sliktu vārdu. Viņa papam rakstīja vēstules, ja bija sāpināta. Un man bija līdzīgi – nevarēju izturēt nekādus skandālus. Augstākais, dienu vai pusotru nerunāju – tas bija manu dusmu kalngals. Bet izstrīdēties – nē. Tāpēc es sajūtu Cīrulīšu mammu.”