Daudz laimes, jubilār!

Uģis Roze, 21. 03. 2019 Lieldienās, 21. aprīlī,ciemos pie Andreja Volmāra raidījumā “Daudz laimes, jubilār!” - Uģis Roze, ļoti īpašas balss īpašnieks, kas visspilgtāk atklājās 1980. gados kopā ar Imanta Kalniņa radīto “Turaidas rozi”. Dziedājis jau no bērnības, pirmās publiskās uzstāšanās bijušas skolas padomju laika aģitbrigādēs, kad pionieru vadītāja pamanījusi Uģa skaisto tembru. Un ne tikai tembru – mūzikas dvēseles izjūtu, ko nevar iemācīties. Uģis dziedājis Arvīda Platpera ansamblī. Bet, esot armijā, mammas atsūtītajā žurnālā izlasījis par grupu “Inversija”, un dzimis sapnis dziedāt grupā, kurā visi ir profesionāļi. Sapnis piepildījies un, muzicējot kolhoza “9. maijs” vokālajā ansamblī “Inversija” Harija Baša vadībā, nācies gūt pamatīgu muzikālo rūdījumu: nācies dziedāt ne tikai koncertos, bet arī ballēs un kāzās. Uģis Roze dzimis mākslu mīlošā un muzicējošā ģimenē - tēvs spēlējis akordeonu, brālis – gan akordeonu, gan ģitāru, vecāki bijuši amatierteātra aktieri. Taču - savādā kārtā - nav pazinis ne R. Paula dziesmu repertuāru, kas ar katru jaunu plati pie viesību galdiem tika skandināts teju katrā latviešu mājā, ne arī Imantu Kalniņu. “Jaunībā latviešu mūziku neklausījos. Un, kad, aicināts piedalīties grupā, aizgāju uz “Turaidas rozes” koncertu un klausījos Imanta Kalniņa mūziku… es sēdēju zālē un raudāju,” atceras mākslinieks. Viņa partnere “Turaidas rozē” dziedātāja Olga Rajecka atzīst, ka tādas balss, kā Uģim Latvijā nav nevienam. Un šis kompliments nebija tāpēc, ka Uģis kādreiz Olgai pie logiem dziedājis dziesmas no itāļu mūzikas klasiskā repertuāra. Olga, protams, novērtēja sava skatuves partnera 7 gadu ilgo, Konservatorijas vokālajā nodaļā iegūto profesionalitāti, kā arī talantu iznest dziesmas dvēseli. Diemžēl to ne vienmēr spēj novērtēt brīvdabas koncertu skatītājs. Varbūt, ka Uģa muzikālais un dramatiskais talants pieprasīja citas skatuves. Starp citu, Uģis Roze ir dziedājis arī uz leģendārājā Itālijas “La Scalā”. Lai kā arī būtu – 1990. gados viņš pamet mūziku un dodas uz laukiem, audzē cūkas, vistas, pīles, miežus un kartupeļus. LTV arhīvs glabā diezgan rezignētas intervijas viņa Dundagas lauku mājā, kurās mākslinieks ir vīlies vai pat dusmīgs par profesionāla mākslinieka nespēju nodrošināt ģimeni. Viņš, tāpat kā daudzi toreiz, ir vīlies arī jaunās Latvijas cerībās. “Es cienu cilvēkus, kas, ja dara , tad izdara augstākajā kvalitātē. Jebkur – vai dziedi uz skatuves vai kūpini zivis. Diemžēl atbalsts mākslai un tāpat arī zemniekiem ir tikai vārdos,” pie sava lauku mājas virtuves galda komentē mūziķis. Taču gadsimtu mijā Uģis pie mūzikas atkal atgriežas. Ainars Mielavs un “Upe” izdod Uģa pirmo solo albumu “Divtulība” (2002). “Uģis Roze ir viens no labākajiem Latvijas mūziķiem un, šķiet, tieši viņš vislabāk spēj atklāt Imantu Kalniņu,” albuma prezentācijas dienā iespaidos dalās mūzikas izdevējs A. Mielavs, arī pats būdams I. Kalniņa izpildītājs un cienītājs. “Šī albuma izdošana bija darbiņš, kas jau sen prasījās izdarāms.” No tā brīža Uģis arvien piedalās dažādos muzikālos projektos. Komponists Jānis Lūsēns savai profesionāli izglītoto vokālistu grupai – I. Pētersonam, K. Zadovskai, A. Krauzei, Z. Muktupāvelam - ar lielu prieku piepulcē Uģi Rozi. Mūzikli “Meierovics”, “Sniega karaliene”, un īpaši “Agrā rūsa”, kur Rozem ir bagātā Ķikuļa loma, ir uzdevumi, kas prasa augstu muzikālo un arī aktierisko meistarību. 2015.gada pavasari pēc komponista Jāņa Lūsēna iniciatīvas Uģis Roze apvienojās duetā ar Anmary, izveidojot muzikālo apvienību “Promenāde”. LTV arhīvs glabā arī stāstus par ceļu policistiem. Uģis Roze labprāt ironizē par savu aizraušanos ar automašīnām, savulaik, laukos dzīvojot, viņam bija 3 “Ford” automašīnas– “viens pašam, viens sievai, viens – biznesam.”