Aizliegtais paņēmiens

Latviskajās Cēsīs var labi dzīvot, zinot tikai krievu valodu

Cēsinieki uzrāda augstu lojalitāti krievu valodai

Pirms diviem gadiem 95% cēsinieku referendumā par krievu kā otru valsts valodu nobalsoja pret, tajā pašā laikā sadzīvē, kā izrādās, cēsinieki ir pat ļoti lojāli pret šīs valodas lietošanu. Latvijas televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veiktajā eksperimentā, vairāk nekā 15 dažādās iestādēs un uzņēmumos runājot tikai krieviski, visi arī centušies atbildēt krieviski, nesaņemot nevienu aizrādījumu, ka derētu runāt valsts valodā. Raidījums līdz ar to arī secina, ka dzīvojot pat tik latviskā pilsētā kā Cēsis, vajadzība pēc latviešu valodas praktiski nav. Raidījuma žurnālistei, uzdodoties par Daugavpils avīzes reportieri, bez skubināšanas krieviski atbildējis arī Cēsu novada vadītājs Jānis Rozenbergs (Vienotība).

Šonedēļ, 18.februārī apritēja divi gadi kopš Latvijā notika referendums par krievu kā otru valsts valodu. Toreiz pret šādu iniciatīvu nobalsoja trīs ceturtdaļas balsojušo Latvijas pilsoņu jeb 74,8 procenti. Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš gan skaidri tā arī nepateica, kā referendumā balsojis pats, gadu vēlāk referendumu novērtēja kā ieguvumu – esot paplašinājusies latviešu valodas apgūšanas iespējas, audzis arī ieguldījums latviešu valodas stiprināšanā.

Raidījuma žurnāliste, uzdodoties par daugavpilieti, kas plāno pārcelties uz Cēsīm, apmeklēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāli, Cēsu Pastariņa sākumskolu, Cēsu novada domi, prokuratūru, ģimenes ārstus, Cēsu poliklīniku, Cēsu bilbiotēku, kā arī vairākas privātas iestādes – aptiekas, grāmatnīcu, apģērbu veikalus un kafejnīcu. Visur uz jautājumiem krieviski, viņai atbildēja krieviski, lai arī visās pašvaldības un valsts iestādēs, sarunai sākoties, tika norādīts, ka runātāja nāk no Daugavpils. Raidījuma diskusijas daļā Cēsu mērs J. Rozenbergs šādu pretimnākšanu skaidroja ar to, ka visas iestādes centušās nākt pretim žurnālistei, un pašvaldības politika esot tāda, ka cilvēkam jāpalīdz tajā valodā, kādā runā viņs.

Ja vien cilvēks nav komersants pats, vienīgais, kas varētu radīt daļējas neērtības, dzīvojot Cēsīs un nezinot latviešu valodu, ir algota darba atrašana, secina raidījums. Vakanču Cēsīs nav daudz, taču latviešu valodas zināšanas tiek prasītas teju visos darba piedāvājumos.

Tiesa, ja nepretendē uz darbu, kas būtu ciešā saskarsmē ar citiem cilvēkiem, arī ar to tomēr nav lielas problēmas. Piemēram, no miesnieka vai virtuves darbinieka tiek prasītas latviešu valodas zināšanas vien zemākajā līmeni, kas nozīmē saprast pašu darba sludinājumu un atpazīt, kurās ailēs ir jāieraksta vārds un uzvārds.

Savukārt, ja pretendē uz ko vairāk, tad latviešu valodas nezinātāji nonāk vienādās pozīcijās ar tiem, kas nezina krievu valodu. Piemēram, veikals Maxima Cēsīs piedāvā darbu kasieriem, bet līdzās latviešu valodai, prasa zināt arī krievu.

Arī Cēsu novada dome, meklējot sociālās palīdzības organizatorus, kā vienu no prasībām izvirza teicamas latviešu un krievu valodas zināšanas. Jānorāda, ka Cēsu novadā 85 procenti iedzīvotāju ir latvieši. J. Rozenbergs nemācēja izskaidrot, kāpēc šajā darba piedāvājumā tiek prasītas krievu valodas zināšanas.

Nodarbinātīnas valsts aģentūra, kurā saplūst darba sludinājumi, šobrīd neapkopo tādu statistiku, kas ļautu secināt, kā mainījušās darba devēju prasības pēc krievu valodu zināšanām. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka apkalpojošā sfērā, kā arī vadošajos amatos šāda prasība kļuvusi par normu.

Viens no lielākajiem privātajiem darba sludinājumu portāliem “CV online” savukārt vērtē, ka krievu valodas zināšanas labā vai teicamā līmenī tiek prasītas gandrīz katrā otrajā va trešajā darba piedāvājumā.

Tātad, neraugoties uz referenduma rezultātiem, faktiskā situācija dzīvē Latvijā uzrāda divvalodību, proti, līdzvērtīgu latviešu un krievu valodas pastāvēšanu.

Jaunieši: skolā krievu valodu iemācīties nevar

Jauniete: piekristu, ka krievu valodu skolā mācītu no 1.klases

Krievu valodas nezināšana latviešu jauniešus var “izstumt” no valsts

Lai arī arvien vairāk skolnieku kā otru svešvalodu skolā izvēlas krievu valodu, vairāki jaunieši atzīst, ka ar pašreizējām mācību metodēm to iemācījušies nav. Līdz ar to pēc skolas pabeigšanas viņu iespējas darba tirgū samazinās, un pastāv risks, ka tādā veidā latviešu jaunieši var tikt “izstumti” no valsts, secinājis Latvijas televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. Proti, zinot, angļu valodu vai kādu citu, viņi darbu var meklēt rietumeiropas valstīs, kur pieprasījums pēc krievu valodas nav tik liels kā Latvijā.

Šobrīd, kā zināms, kā pirmā svešvaloda skolās obligāta ir kāda no Eiropas Savienības valstu valodām, kura tiek mācīta no 2.klases, un skolas visbiežāk izvēlas mācīt angļu. Otrā svešvaloda obligāta ir no 6.klases, un kā to var izvēlēties jebkuru, tostarp arī krievu.

22 gadus vecā Luīze, kas šobrīd mācās augstskolās un strādā viesnīcā par viesu uzņēmēju, ļoti apzināti izvēlējusies mācīties krievu valodu – šķita, ka būs noderīga, taču, par spīti, vairākiem mācību gadiem, to šobrīd praktiski nezina.

“Varbūt kaut kādus atsevišķus vārdus. Kaut kādu varbūt galveno domu var saprast, ja man kāds kaut ko saka, bet noteikti ne pietiekami labi, lai es varētu sarunāties, un lai es varētu rakstīt,” atzīst Luīze.

Strādājot viesnīcā, galvenās frāzes viņa ir apguvusi, bet lielākoties tomēr sanāk runāt, kā saka, ar pirkstiem un bakstot kartē. Šajā darba Luīze tikusi, izmantojot mammas aizmuguri, bet ja tas būtu jāizcīna konkursa kārtībā, meitene atbild: “Ja es sēžu un man blakus sēž cilvēks, kas zina šo krievu valodu, tad es zinu, ka es jau, ka man ir jāmeklē kaut kādas citas labās īpašības sevī, kas varētu man tā kā dot priekšrocību attiecībā pret to cilvēku, kas zina šo valodu, jo tas Latvijā ir tomēr ļoti svarīgi.”

Viņa norāda, ka savu vienaudžu vidū nezina nevienu, kas skolā būtu iemācījies runāt krieviski, viņa arī min, ka labprāt krievu valodu turpinātu mācīties augstskolā, taču šādas iespējas netiek piedāvātas. “Mums tur bija izvēle starp spāņu un franču valodu, bet varbūt, ja tur būtu bijusi krievu valoda, es būtu mēģinājusi mācīties to, jo man tā būtu svarīgāka, nekā spāņu valoda, ko es, piemēram, mācījos.”

Viņa piekristu, ka krievu valoda skolā būtu jāmāca no pirmās klases, līdzīgi kā angļu, taču viņa saprot arī politisko noskaņojumu, kas konkrēti viņas dzīvē ir izrādījies traucējoša. “Man liekas, ka tas ir tāds sarežģīts jautājums, jo visi uzreiz to uztver tā, kaut kā saasināti varbūt. Krievu valoda – tai ir kaut kāda pretestība. Es domāju, ka arī tas, kāpēc es neiemācījos, ka tomēr tie viedokļi Latvijā ir,” atzīst Luīze.

Arī Mārcis (17), kurš gan vēl šobrīd mācās vidusskolā, krieviski varot tikai vienkāršos teikumos, taču, viņaprāt, tikai tādēļ, ka vienu gadu izcīnījis stipendiju un mācījies Austrijā, Vīnes Terēzijas akadēmijā. “Es biju tieši gadā, kas bija pirmais, kad mācīja krievu valodu. Tā bija 6.klase, kas ir kā Latvijā 10. klase. Pirmajā gadā viņi patiesībā iemācījās ļoti daudz. (..) Var noteikti teikt, ka ar to, ka pirmajos gados vairāk mācību procesā Latvijā dominē skolotājs un patiesībā skolēni maz tika iesaistīti praktiskā veidā. Tur ar skolēniem daudz tika runāts un no viņiem tika prasīts, ka viņi runā par pavisam vienkāršām tēmām, sāk no pašiem pamatiem.”

Viņš vērtē, ka, esot Austrijā, viena gada laikā krievu valodu iemācījies labāk nekā šeit piecos, un galvenā problēma šeit esot mācīšanas metodes, kas ir novecojušas un neprogresīvas. Bet ko tālāk?

“Es sapratu, ka Latvijā tā ir ļoti vajadzīga, tādēļ esmu nolēmis vairāk uz to koncentrēties un piemācīties klāt, bet, ņemot vērā, ka man ir arī idejas par studēšanu ārzemēs, tad es vēl neesmu pārliecināts par šito lietu.”

Mārcis arī atzīst, ka rezultātā var sanākt arī tā, ka krievu valodas nezināšana ietekmēs viņa tālāko dzīves un darbavietas izvēli par labu kādai rietumeiropas valstij.

Komentāri

Kategorijas