Kas jāmaina Latvijas sportā - Kādi bijuši pirmie divi gadi basketbolā Raimonda Vējoņa virsvadībā?
20. janvārī apritēja divi gadi kopš Latvijas Basketbola savienības stūres sviras ir Raimonda Vējoņa rokās. Lielāko daļu prezidentūras termiņa ģenerālsekretārs bijis Kaspars Cipruss. Zīmīgi, ka no sešiem Latvijas Televīzijas uzrunātajiem basketbola vides pārstāvjiem, tikai viens bija gatavs ar savu vērtējumu dalīties publiski.
Intervija - Andrejs Siliņš, Basketbola apskatnieks
“Jāmin izcilu apstākļu nodrošināšana valstsvienībām. Te varbūt nav runa par tehnisku nodrošinājumu izlašu sabraukumu laikā, ko spēlētāji nekad nav kautrējušies saukt par augstāko līmeni, bet te es vairāk domāju par izšķirošo “burbuļu” sarīkošanu Rīgā. Savukārt tas, ka šie labvēlīgie apstākļi netika izmantoti, paliek nevis uz LBS, bet spēlētāju un treneru sirdsapziņas.”
Latvijas Basketbola savienību tiešām var uzteikt par veiksmīgu darbu valsts finansējuma piesaistīšanā pasākumiem. Piemēram, 2021. gadā Nacionālā sporta padome piešķīra finansējumu gan U19 pasaules čempionāta rīkošanai, gan pieminētajiem nacionālo izlašu sabraukumiem, gan starptautiskam 3x3 turnīram Rīgā, gan arī 3x3 Rīgas komandas sezonas turpināšanai. Lai arī pēdējais minētais lēmums formāli vērtējams visnotaļ pretrunīgi, jo Nacionālā sporta padome naudu piešķīra komandai, kas minētajās sacensībās startē zem Rīgas vārda, nevis kā nacionālā izlase, tomēr tā ir naudas dalītāju, nevis lūdzēju problēma.
- 450 000 eiro U19 pasaules čempionātam
- Nepilni 98 000 eiro vīriešu un sieviešu izlašu sabraukumiem
- 99 718 eiro 3x3 Challenger turnīram Rīgā
- 33 000 eiro Latvijas 3x3 basketbola izlasei sezonas turpināšanai
Kopumā Latvijas Basketbola savienības pastāvēšana lielākoties ir atkarīga no valsts dotācijām. Arī lielo projektu – “Basketbola mājas” celtniecība un 2025. gada Eiropas čempionāta vīriešiem rīkošana – būs atkarīga no politiskiem lēmumiem. Pieejamais Gada pārskats par 2020. gadu iezīmē skaidras tendences.
- Ieņēmumi no saimnieciskās darbības – 263 726 EUR
- Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi – 71 140 EUR
- Saņemtās dotācijas – 829 586 EUR
Iespēju pašiem ģenerēt ieņēmumus lielā mērā kavējuši pandēmijas radītie ierobežojumi sporta sacensību apmeklējumam. Tomēr LBS organizētās sacensības nav palikušas bez sponsoriem.
Intervija - Andrejs Siliņš, Basketbola apskatnieks
“Tas, ka no sešiem LBS rīkotajiem pieaugušo turnīriem, pieciem ir titulsponsori. Tātad ir Latvijas-Igaunijas līgai titulsponsors, ir sieviešu līgai, Nacionālajai līgai, Latvijas kausam un arī e-basketbolam. Visiem šiem turnīriem ir titulsponsori, ir noslēgts ilgtermiņa līgums ar “Maxima”. Es domāju, ka varētu vairāk un labāk, bet arī tas, kas ir paveikts, nav maz.”
Lielus jautājumus raisa ieguldījumi jaunatnes basketbolā. Piemēram, 2020. gadā Jaunatnes basketbola līgai tērēts nedaudz vairāk par 161 tūkstoti eiro , no kuriem 103 tūkstošus ar dalības maksām ienesuši paši dalībnieki jeb sporta skolas un klubi. Turklāt paši dalībnieki sedz arī visus sacensību izdevumus, tai skaitā maksā tiesnešiem. Basketbola savienība sastāda sacensību kalendāru un lielāko finansiālo ieguldījumu sniedz sezonas beigās, organizējot finālturnīrus spēcīgākajām komandām. Izmaksu optimizēšanai, Kaspars Cipruss būtu par vēl sīkāku dalījumu divīzijās.
Intervija - Kaspars Cipruss, LBS ģenerālsekretārs
“Lai būtu pēc iespējas mazāk izdevumu, dalām vairākās divīzijās un spēlējam savā starpā. Mēs saprotam, ka 2. divīzija, lielākoties, ir sociāls projekts. Tomēr pašas sporta skolas grib braukāt vairāk, sacensties. Piemēram, Austrumos – Krāslava ar Rūjienu. Tas ir ļoti liels attālums. Vai viņiem būtu jābrauc tikai tāpēc, ka kāds domā, ka varbūt izaugs kāds [spēlētājs]? Ir jābūt balansam starp finansiālajām [iespējām] un gribēšanu.”
Kā galveno LBS artavu jaunatnes basketbolā Cipruss min līdzfinansējumu treneru izglītībai. LBS segusi lielāko daļu mācības maksas 50 treneriem, kuri iestājušies starptautiskajā Lietuvas basketbola akadēmijā. Zīmīgi, ka jaunatnes basketbola līgas nolikumā ir punkts par to, ka obligāti jāspēlē ar “Molten” bumbām. To izplatītājs Latvijā ir Basketbola savienības padomes loceklim Edgaram Šnepam daļēji piederošs uzņēmums SIA “Sporta halle”. LBS skaidro, bumbas saņem tikai nacionālo izlašu un vadošo pieaugušo līgu spēlētāji. Tikmēr vairāk nekā 7000 bērnu un jauniešu bumbas iegādājas paši vai arī to dara viņu pārstāvētās komandas, tā veidojot šā nolikuma punkta aisberga neredzamo daļu. Cipruss norāda, ka šāds punkts nolikumā ir tāpēc, ka “Molten” ir LBS atbalstītājs un oficiālais partneris, taču Gada pārskatā tā ieguldījums nekur nav atšifrēts. 2020. gadā uzņēmums strādājis ar vairāk nekā 300 tūkstošu eiro peļņu, taču bumbu tirgošana ne tuvu nav vienīgais tā rūpals.
Intervija - Kaspars Cipruss, LBS ģenerālsekretārs
“Ja man “Wilson” vai “Spalding”, vai kādi citi nāks ar labāku piedāvājumu, es būšu priecīgs tos uzklausīt. Esmu bijis pie partneriem – viņi līdzīgu vai labāku piedāvājumu šobrīd nespēj piedāvāt.”
Klubu basketbolā ilgtermiņa plāni ir pārsteidzoši ambiciozi. Ideja par Eirolīgas klubu Rīgā gaisā virmo jau 20 gadus, un arī esošā vadība to nav norakstījusi.
Intervija - Raimonds Vējonis, LBS prezidents
“Mums arī attīstības stratēģijā ir ielikts, ka jābūt pārstāvniecībai Eirolīgā ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem. Un tas nozīmē veidot ne tikai “VEF Rīga” kā spēcīgu klubu, bet arī vēl kādu, jo mēs esam ieinteresēti, lai pārstāvniecība būtu plašāka. Bet te atkal atduramies pret mūžīgo jautājumu sportā: kā piesaistīt finansējumu?”
Apjomīgu interviju ar Raimondu Vējoni un Kasparu Ciprusu iespējams vērot “Sporta studijas” kanālā “Youtube”.
