Kas jāmaina Latvijas sportā? - Ātrslidošanai Latvijā draud izmiršana?

Pekinas Olimpiskās spēles jau pēc nepilna mēneša. Tur savās jau ceturtajās spēlēs cer startēt Haralds Silovs, kurš šobrīd kvalifikācijā ir pirmais rezervists. Ātrslidotājs jau vairāk nekā desmit gadus ir vienīgais Latvijas pārstāvis šajā sporta veidā! Raimonds Rudzāts un Andris Auziņš pētīja, kādas ir ātrslidošanas perspektīvas Latvijā.

Iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs Korejā 4. vietu ātrslidošanā izcīnīja Haralds Silovs. Tas bija otrs augstvērtīgākais sasniegums aiz bobslejistu bronzas. Par Silova panākumu valsts Latvijas Slidošanas asociācijai piešķīra naudas balvu vairāk nekā 35 tūkstošu eiro apmērā ātrslidošanas attīstībai.

Intervija - Inese Jesse, LSA ģenerālsekretāre

Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un sadarbībā ar Haraldu Silovu, kuram tiešām bija ļoti liela interese un vēlme ieguldīties, tika veidotas specializētas nometnes jaunajiem sportistiem, tai skaitā arī no skrituļslidotājiem. Vasarā bija divas nometnes, cik atceros, kur veidota tika atlase un pēc tam viņi ziemā vairāk brauca uz nometnēm un sacensībām. Tāpat tika organizēta inventāra iegāde. Protams, ne jauna.” 

Četrus gadus vēlāk jāsecina, ka Latvijas ātrslidošana joprojām ir viena aktiera – Haralda Silova – monoizrāde. Šāda situācija daļēji veicinājusi to, ka Izglītības un zinātnes ministrija pērn veikusi grozījumus līgumos par naudas balvu saņemšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija

Ņemot vērā šo un vairākus citus piemērus, kad sporta federācijas gandrīz visu naudas balvu sporta veida attīstības veicināšanai novirza sportistam, kas sasniedzis attiecīgo sasniegumu, bet tikai nelielu daļu vai nemaz nenovirza naudas balvu līdzekļus jauno sportistu sagatavošanai, 2021. gada nogalē piešķirto naudas balvu līgumos ar sporta federācijām ir noteikts, ka jauno sportistu sagatavošanai turpmāk ir novirzāmi ne mazāk kā 50% no saņemtās naudas balvas sporta veida attīstības veicināšanai.”

Latvijas Slidošanas asociācija atzīst, ka neviena cita talanta ātrslidošanā šobrīd nav, taču cer, ka kāds no šorttrekistiem vai skrituļslidotājiem varētu šo sporta veidu Latvijā turpināt. Galvenais iemesls šādai kadru nabadzībai ir piemērotas infrastruktūras neesamība.

Intervija - Inese Jesse, LSA ģenerālsekretāre

Šorttrekam mums ir pieejamas divas halles, kur to var darīt. Divas stabilas halles, kur tiek ievēroti drošības pasākumi un laukuma izmēri tam atbilst. Savukārt ātrslidošanai mums diemžēl nav ne halles, pat ne āra laukuma.” 

Intervija - Haralds Silovs, Ātrslidotājs

Ir piemēri pasaulē, kur arī bez ātrslidošanas laukumiem tomēr izaudzina labus ātrslidotājus, bet mums šobrīd ir tik bēdīgi – un es runāšu vairāk par Rīgu –, ka arī ar skrituļslidām īsti nav kur. Arī ar velosipēdu nav kur droši izbraukt.” 

Haralds Silovs apzinās, ka apjumtas ātrslidošanas ledus arēnas celtniecība ir utopija. Viņš uzskata, ka plats solis attīstības virzienā būtu daudzfunkcionāli brīvdabas sporta objekti ap kuriem būtu pienācīgs skrituļslidošanas aplis.

Intervija - Haralds Silovs, Ātrslidotājs

Tāpēc es uzskatu, ka ir iespējams praktizēt ātrslidošanu. Arī ņemot vērā to, ka laukums ir kaimiņzemē Tallinā. Ir dažādas nometnes, kur var braukt trenēties, startēt sacensībās. Jā, varbūt tas iesākumā nebūs ideāli, bet, es domāju, tas būtu pietiekoši, lai izveidotu konkurētspējīgu junioru izlasi, kas tālāk var cīnīties arī par augstākām vietām.” 

Kopējais ātrslidošanas stāvoklis Latvijā Haralda Silova karjeras attīstību neveicina, taču atrašanās Latvijas Olimpiskajā vienībā ļāvusi Silovam kā individuālajam sportistam turēties pasaules elitē. Silova panākumi lielā mērā ir šā brīža valsts sporta finansēšanas modeļa nopelns, jo pie citiem naudas sadales kritērijiem viņam kā faktiski vienīgajam vesela sporta veida iemiesotājam nebūtu iespējams eksistēt.

Izglītības un zinātnes ministrija

Ņemot vērā faktu, ka Latvijā nav ātrslidošanas attīstībai piemērotas infrastruktūras (nav specializēta ātrslidošanas halle, ir tikai viens sertificēts ātrslidošanas treneris un tas pats ir H. Silovs), uzskatām, ka esošais finansēšanas modelis, ka, neskatoties uz nodarbojošos skaitu vai sporta veida izplatību, paredz iespēju sportistam, kurš ir ieguvis starptautiskus panākumus, saņemt valsts atbalstu treniņprocesa nodrošināšanai un dalībai sacensībās, ir atbilstošs.”

Latvijas Slidošanas asociācija apvieno gan daiļslidotājus, gan šorttrekistus, gan ātrslidotājus. Biedrības gada pārskatā pie organizācijas darbību kavējošiem faktoriem kā viens no punktiem trīs gadus pēc kārtas norādīts sporta bāžu trūkums Rīgā šorttrekistiem un daiļslidotājiem. Ātrslidotāji nav pat pieminēti, un šāds mazs piemērs sniedz netiešu atbildi uz jautājumu par ātrslidošanas lomu un perspektīvām Latvijā. Arī pirms Silova ātrslidošanai bija visai kolorīta loma Latvijas olimpiskajā saimē. Tā, piemēram, ātrslidotājas Ilondas Lūses treneris Uldis Kurzemnieks Latvijas sporta vēsturē iegājis ar to, ka olimpisko sacensību laikā aizmidzis…