Sastrēgumstunda

„Latvenergo” tirdzniecības izmaksas pieaugs divarpus reižu, EM pieprasīs skaidrojumu
„Latvenergo” tirdzniecības izmaksas pēc elektrības tirgus atvēršanas pieaugs divarpus reižu, dodot papildu ieņēmumus 8,4 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā šaubas par izmaksu pieauguma pamatojumu, Ekonomikas ministrija pieprasīs skaidrojumu.
Raidījums „Sastrēgumstunda” vēsta, ka viena no elektrības cenas komponentēm ir „Latvenergo” tirdzniecības izmaksas. Salīdzinot veco pamata tarifu ar jauno ekonomisko tarifu, tirdzniecības izmaksas pieaugs 2,5 reizes no 0,24 centiem līdz 0,71 centam (+0,47 centi), kas dod uzņēmumam papildu ieņēmumus 8,4 miljonu eiro.
„Latvenergo” valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss raidījumā izmaksu pieaugumu skaidroja ar to, ka līdz šim lielāko daļu šo izmaksu bija uz juridisko personu pleciem, bet pēc tirgus atvēršanas tas pāries uz mājsaimniecībām.
 „Tirdzniecības izmaksas ataino mūsu faktiskās izmaksas, kādas uzņēmumam šajā brīdī ir. Runa ir par klientu apkalpošanu, un līdz šim regulārais tarifs tika noteikts ne tikai mājsaimniecībām, bet arī juridiskām personām, kas patērē daudz vairāk. Juridiskajām personām aizejot prom brīvajā elektroenerģijas tirgū, faktiskās klientu apkalpošanas izmaksas lielā mērā paliek uz mājsaimniecībām, kas ir arī pareizi,” skaidroja Bariss. „Regulētajā tarifā mājsaimniecību vietā šo summu maksāja juridiskie klienti.”
Viņš arī pauda pārliecību, ja „Latvenergo” tirdzniecības izmaksas būtu pārspīlētas, būtu daudz konkurentu, taču tā nav. „Ja būtu uzlikta pārāk liela cena, tad pārējie to izmantotu,” piebilda Bariss.
Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pavēstīja, ka Ekonomikas ministrija kā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pieprasīs skaidrojumus.
„Ņemot vērā šīs šaubas, mūsu pienākums ir kliedēt šīs šaubas un mēs pieprasīsim skaidrojumu gan no „Latvenergo”, gan no regulatora,” paziņoja ministrs.
Tirgus atvēršanas atlikšana draud ar starptautiskām sekām
Runājot par iespēju atlikt tirgus atvēršanu, LTV raidījumā „Sastrēgumstunda” ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka tas jāizdara līdz nākamā gada 1.janvārim, pretējā gadījumā būs starptautiskas sekas.
„Gan vienā [atvērt pēc 1.janvāra], gan otrā [neatvērt vispār] gadījumā būs sekas. Ja mēs atvērsim vēlāk nekā nākamā gada 1.janvārī, tad mēs pārkāpsim starpvalstu līgumu, ko parakstīja mūsu iepriekšējais premjers, ar visām no tā izrietošajām sekām,” uzsvēra ekonomikas ministrs.
Arī patērētāji sekas izjutīs, jo cietīs Latvijas starptautiskā reputācija. „Sekas mēs izjutīsim diezgan ātri,” piebilda ministrs.
Savukārt Saeimas deputāts Ivars Zariņš uzskata, ka no premjeres Laimdotas Straujumas bijis muļķīgi uzdot Ekonomikas ministrijai izvērtēt iespējamo cenu celšanos. Viņš arī norādīja, ka atlikt tirgus atvēršanu nevar, jo „Latvenergo” un citi komersanti ir rēķinājušies ar to.
„Tagad to vienkārši atlikt ir kā lavīnu, kas tiek slēpta no tautas, kas gāzīsies pēc vēlēšanām,” kritiski sacīja Zariņš.
Neprognozē būtisku konkurenci elektroenerģijas tirgū
LTV raidījuma „Sastrēgumstunda” viesi arī pauda viedokli, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācija neradīs būtisku konkurenci šajā jomā.
Igaunijas „Eesti Energia” meitasuzņēmuma Latvijā SIA „Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers norādīja, ka nākotnē mājsaimniecību elektrības piedāvājumā nevar sagaidīt nekādus lielos spēlētājus. „Es neredzu, ka nākotnē būs aktīva konkurence,” viņš piebilda.
„Enefit” jau paziņojis, ka Latvijas mājsaimniecībām elektrību nepiedāvās.
Savukārt Bariss Bethera paziņojumu nodēvēja par skatītāju maldināšanu, jo Igaunijā izveidots tāds modelis, lai „lobētu „Eesti Energia”, kas vienīgais ir spējīgs sastādīt rēķinu mājsaimniecībām”. Šim apgalvojumam gan nepiekrita Bethers, uzsverot, ka Igaunijā mērķis ir pēc iespējas aktīvāka konkurence.
Arī Zariņš uzskata, ka īpaša konkurence pēc tirgus liberalizācijas nebūs.
„Tirgus liberalizācija ir uzskatāms piemērs, kā vadām savu valsti. Normāli būtu bijis izstrādāt enerģētikas stratēģiju jau pirms desmit gadiem,” uzsvēra deputāts.
„Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa, kura veikusi aprēķinus par jauno elektrības cenu ietekmi uz mājsaimniecībām, raidījumā atzina, ka mājsaimniecībām jaunie elektrības tarifu piedāvājumi nav saprotami un salīdzināmi, ir ļoti daudz dažādu nosacījumu, kas ietekmē cenu. Tāpat nav atrodama informācija, kas ir izdevīgākais piedāvājums.
Jau ziņots, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācija Latvijā varētu tikt atlikta vismaz līdz šā gada beigām, nevis tikt īstenota no aprīļa, pieļāvusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Komentāri

Kategorijas