Bērnu sporta uzrēķini - Sporta skolas identitātes meklējumos

Ventspils sporta skola “Spars” desmit sporta veidos nodarbina vairāk nekā 1000 bērnu. 800 tūkstošu eiro lielo budžetu veido Valsts dotācijas gandrīz pusmiljonu eiro un Pašvaldības finansējums vairāk nekā 850 tūkstoši, un tas ļauj no vecākiem neiekasēt līdzfinansējumu. Lai arī nākotnē tas tomēr varētu mainīties, šobrīd uz vecāku pleciem ir vien elementāras pamatlietas. 

Intervija - Solvita Pleinica, Ventspils sporta skolas “Spars” direktore

Tad tā saucamā starta paka, kā es saku, ir līdzīgi kā skolā. Tur jānopērk rūtiņu burtnīca, tā arī mums ir jānopērk vai nu botas, vai peldbikses – tas atkarīgs no tā, kurā sporta veidā bērns darbojas.” 

Vecāku līdzmaksājumus var tikt lūgts arī dalībai dažādās sacensībās. Pārsvarā tādām, kas sākotnēji nav tikušas paredzētas sezonas plānos. 

Intervija - Solvita Pleinica, Ventspils sporta skolas “Spars” direktore

Reizēm ir tā, ka parādās sacensības, kas nav nepieciešamas rezultativitātes kritēriju izpildei. Tad mēs sporta skolā izvērtējam: vai varam braukt par to finansējumu, kas ir budžetā ieplānots, ja nauda tam pietiek. Bet, ja gadās tā, ka naudas nav, un tā ir sadalīta citām grupām, kam ir jābrauc, tad runājam ar vecākiem – vai būtu ar mieru apmaksāt. Tad arī šāds līdzmaksājums reizēm ir.”

Vēl viens dārdzību veicinošs elements bērnu sportā ir nometnes. Ventspilī galvenokārt piekopj praksi organizēt dienas nometnes, starp rīta un pēcpusdienas treniņiem bērniem nodrošinot arī pusdienas. 

Intervija - Solvita Pleinica, Ventspils sporta skolas “Spars” direktore

Ja mēs runājam par izbraukuma nometnēm, tad tās ļoti maz organizējam, jo sporta nometnēm ir ļoti daudz sarežģītu nosacījumu, lai tās vispār notiktu. Tas veido ārkārtīgi dārgas izmaksas. Tad, kad esam paskaitījuši, cik viena bērna vecākiem izmaksātu viena šāda nometne, tās ir ļoti, ļoti dārgas nometnes. Tāpēc mēs praktizējam to, ka uz nometnēm pārsvarā brauc tie sportisti, kas jau ir gandrīz profesionāli vai pusprofesionāli.”

Pleinica atceras tikai vienu gadījumu, kad ar kādu treneri bijis jāved pārrunas par nevēlamām finansiālajām attiecībām ar audzēkņu vecākiem. Lai šo procesu padarītu regulētu, treneriem ir iespēja pašiem individuāli pašvaldībā akreditēt izglītības programmas un caur tām arī piesaistīt papildus finansējumu no vecākiem. 

Citā Kurzemes pilsētā Liepājā nopietni tiek strādāts pie sporta skolas treneru darba izvērtēšanas. Pirms 3 gadiem atvērts sporta veselības centrs, kurā bērniem tiek veikti dažādi mērījumi un nosprausti attīstības mērķi. 

Intervija - Artis Lagzdiņš, Liepājas Sporta pārvaldes vadītājs

Treneru darba novērtējums bez matemātiskiem rezultātiem – tās ir emocijas. Vērtēt tikai un vienīgi sacensību rezultātu, es no savas pieredzes saku, nav īsti korekti. Ir jāredz dinamika, ir jāredz, kā tā veidojas, ir jāredz treniņu plāni.” 

Lagzdiņš atzīst, ka jaunā kārtība daļai treneru radījusi grūtības, jo viņi nav spējuši izprast pārbaužu rezultātus. Tas lielā mērā esot skaidrojams ar izglītības kvalitāti, jo, piemēram, C kategorijas sertifikātu var iegūt pusgada laikā. 

Intervija - Artis Lagzdiņš, Liepājas Sporta pārvaldes vadītājs

Mēs pēc otrajiem un trešajiem testiem redzējām, ka tas tiek tādā pašplūsmā palaists, ignorēts. Ja otrajā trešajā testā redzam, ka sportistam rezultāts ir tāds pats, nekas nav uzlabojies, tad bija skaidrs, ka ir jāmeklē tāds treneru treneris, kas ar šiem treneriem visu laiku strādās, veidos viņiem dažādas izglītības lietas, lai viņu jaudu un kapacitāti celtu uz augšu.” 

Lagzdiņš uzskata, ka nav iespējams treneriem radīt mūsdienīgu darba vidi un nodrošināt atbilstošu atalgojumu, ja Latvijā nav noteikta vienota un padziļināta standarta darba rezultātu novērtēšanai. Līdz ar to – arī atalgošanai, jo pašreizējā sporta skolu sistēmā atalgojumu sastāda nostrādāto stundu un trenēto grupu skaits, nevis audzēkņu attīstības dinamika, izejot no katra spējām un talanta.