Kas jāmaina Latvijas sportā? - Pielāgotais sports Latvijā – kā karsts kartupelis

Pielāgotajam sportam Latvijas sabiedrības nedalīta uzmanība tiek pievērsta divos gadījumos – kad paralimpiskajās spēlēs tiek izcīnītas medaļas un… kad par tām no valsts budžeta tiek izmaksātas dāsnas naudas balvas. Pirms dažām nedēļām pamatīgu vētru sacēla Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Sanda Riekstiņa izteikumi, ka paralimpiešu prēmiju apmēri nedrīkst būt pielīdzināti olimpiešiem, jo konkurence ir būtiski mazāka.

Intervija - Mareks Matisons, Latvijas Parahokeja federācijas ģenerālsekretārs

«Un cilvēkiem ir sajūta, ka tas ir mazāks vērtīgs, bet patiesībā konkurence ir ļoti spraiga, tikai tā ļoti daudz paliek aizkadrā. Atsevišķos sporta veidos, protams, ir tā, ka ir mazāk cilvēku nekā tradicionālajā vieglatlētikā, bet daudzviet tā konkurence ir ļoti samērojama.»

Matisons norāda, ka 2019. gadā tika būtiski celti kvalifikācijas normatīvi Tokijas spēlēm. Taču, ja par atskaites punktu ņem 2016. gada spēles Rio, tad Riekstiņa arguments par konkurenci tik un tā iztur kritiku. Piemēram, Aigars Apinis Rio izcīnīja zeltu diska mešanā septiņu dalībnieku konkurencē un kopumā tika kronēti pieci paralimpiskie čempioni diska mešanā vīriešiem dažādās medicīniskajās grupās. Savukārt 100 metru sprintā tika kronēti pat sešpadsmit paralimpiskie čempioni.

  1. Aigars Apinis LAT
  2. Roberts Jahimovičs POL
  3. Velimirs Sandors CRO
  4. Ķestutis Skucs LIT
  5. Adrians Iminovskis POL
  6. Eriks Espinosa MEX
  7. Amits Kumars IND

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs norāda, ka valsts plānos nav samazināt paralimpiešu prēmiju apmēru, bet gan spert soli tuvāk olimpiešiem ikdienas atbalstā. Olimpiskās vienības sportisti no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda ik mēnesi no valsts budžeta saņem apjomīgus pabalstus jeb faktiski – algu.

Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors

«Piemēram, ja mēs skatāmies uz Paralimpisko vienību, tad tai nav šāda veida priekšrocības kā Olimpiskajai vienībai. Sportistiem nav sasniegumos balstīti pabalsti no Olimpiešu sociālā fonda. Šāda veida atbalsts nav.»

Severs uzsver, ka valsts prioritāte pielāgotajā sportā nav sasniegumi augstākā līmeņa sacensībās, bet gan maksimāli liela cilvēku iesaiste fiziskās aktivitātēs. Praksē ar to šobrīd sokas ļoti vāji. Galvenais klupšanas akmens ir sporta infrastruktūras nepiemērotība. Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte kā vienu no neveiksmīgiem piemēriem min valstij piederošā «Daugavas» stadiona rekonstrukciju.

Intervija - Daiga Dadzīte, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente

«Tā hokeja halle, kurā pasaules čempionāta laikā trenējās sportisti, nav pielāgota cilvēkiem ratiņkrēslos. Tad, kad es to jautāju, mums pastāstīja: taču ir stāvvietas un tualete!»

Mareks Matisons savulaik ir interesējies par iespējām ar valsts budžeta līdzekļiem pielāgot jau esošo sporta infrastruktūru. Uz ko saņēmis atbildi, ka privātā infrastruktūra par valsts līdzekļiem remontēta netiks.

Intervija - Mareks Matisons, Latvijas Parahokeja federācijas ģenerālsekretārs

«Un te nonākam pie ļoti, ļoti svarīga jautājuma: vai tiešām būves pielāgošana cilvēku ar invaliditāti vajadzībām valsts izpratnē ir kaut kas negodīgs, kaut kas slikts?»

Kā risinājums jau piecus gadus tiek apspriesta paralimpiskā sporta centra būvniecība Pārdaugavā. Tuvākajās nedēļās jautājumu skatīs Nacionālā sporta padome.

Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors

«Pa šo laiku ir būtiski mainījies koncepts no Paralimpiskās komitejas puses, ir būtiski lielāka iecere, būtiski lielākas izmaksas – pat līdz 24 miljoniem, kas ir pēdējā summa, ko atceros. Tiek lūgta arī būtiski lielāka valsts finansējuma līdzdalība – aptuveni puse.»

Spēles gaitā mainītie noteikumi būtiski samulsinājuši valsts pārstāvjus. Sākotnēji lūgta palīdzība zemes iegādē un līdzfinansējums nepilnu 20% apmērā no projekta kopējām izmaksām. Turklāt dalās domas par ideju kā tādu. No vienas puses, šāds centrs ļautu vienuviet pulcēt labākos trenerus un medicīnas speciālistus. No otras puses, veidotu vēl lielāku nošķirtību.

Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors

«Mums jārunā par iekļaušanu visos jautājumos, arī sporta infrastruktūras jautājumos. Mums jārunā nevis par segregāciju, kad ir atsevišķs objekts paralimpiskajiem sportistiem un atsevišķs objekts ne-paralimpiskajiem sportistiem.»

2021. gadā no valsts budžeta paralimpiskajai kustībai piešķirti nepilni 300 000 eiro no pamatbudžeta, 120 000 eiro no Latvijas Valsts mežiem, kā arī 300 000 eiro kā covid atbalsts. 47 000 eiro tika papildus piešķirti sportistu sagatavošanai Tokijai. Dadzīte uzsver, ka, lai panāktu būtiskus uzlabojumus, vispirms jāsāk ar domāšanas maiņu.

Intervija - Daiga Dadzīte, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente

«Es noteikti gaidītu lielāku pašvaldību iesaistīšanos. Tieši pašvaldību. Turklāt ir jāsāk ar skolām. Tagad ļoti daudz bērnu ar invaliditāti mācās parastās skolās. Viņi visi ir atbrīvoti no sporta. Viņiem ir jāiet uz sportu! Skolās ir jābūt pedagogiem, kas saprot arī par tādiem cilvēkiem.»

Pielāgotā sporta attīstību Latvijā ļoti kavē sporta federāciju kūtrā iesaiste. Tā vietā, lai katra federācija uzņemtos rūpes par sava sporta veida pielāgoto paveidu, šobrīd visa nasta ir uzkrauta uz Paralimpiskās komitejas pleciem.

Komentāri

Kategorijas