Nacionālā sporta padome – sarunātas naudas legalizācijas instruments

Pēc vasaras pārtraukuma esam atsākuši pētījumu sēriju par to, kas jāmaina Latvijas sportā? Sporta sabiedrībā arvien lielāku neizpratni raisa premjera Krišjāņa Kariņa vadītās Nacionālās sporta padomes loma valsts finansējuma sadalē. Padomes darbību un jaunākos lēmumus pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts. 

Augusta vidū uz divām sēdēm pulcējās premjera Krišjāņa Kariņa vadītā Nacionālā sporta padome. Tās sastāvā ir seši ministri, Izglītības un zinātnes ministrijas noteikta par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, kā arī septiņi valsts un nevalstisko sporta organizāciju vadītāji. Padomes lēmumi ir konsultatīvi, taču Ministru kabinets tiem iebilst nemēdz.

Ministru kabineta apstiprinātajā padomes nolikumā ir teikts, ka sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos. Realitātē šādas sanākšanas notiek daudz retāk, turklāt informācija par tām ir skopa. Līdz pat 20. augustam Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā nebija atrodams neviens 2021. gadā notikušo sēžu protokols. Lai arī padomes nolikumā ir teikts, ka sēdes ir atklātas, Latvijas Televīzijai tika liegta gan 20. augusta sēdes vērošana, gan sēdes Zoom ieraksta iegūšana. Izglītības un zinātnes ministrija tika aicināta skaidrot pieņemtos lēmumus pēc sēdes, taču nevienam ministrijas pārstāvim laiks tam tā arī neatradās.

Atsevišķi Nacionālās sporta padomes pieņemtie lēmumi gan raisa nopietnus jautājumus. Tā, piemēram, 20. augustā Ministru kabinetam tika rekomendēts piešķirt papildus līdzekļus piecām ziemas sporta federācijām.

  • Bobsleja un skeletona federācijai – līdz 260 000 eur
  • Kamaniņu sporta federācijai – līdz 210 000 eur
  • Biatlona federācijai – līdz 70 000 eur
  • Latvijas Slēpošanas federācijai – līdz 50 000 eur
  • Latvijas Slidošanas asociācijai – līdz 20 000 eur

Latvijas Televīzijas rīcībā nonākušie federāciju pieprasījumi liek uzdot nopietnus jautājumus par sniegtās informācijas ticamību. Piemēram, Kamaniņu sporta federācija norādījusi vairāk nekā 112 tūkstošu eiro covid 19 dēļ negūtos sponsoru ienākumus.

LKSF neieņemtie ienākumi covid 19 dēļ

  • Sponsoru atbalsts -112 774 eur
  • Pašvaldību atbalsts -9436 eur.

Kas ir šie sponsori, pieteikumā nav atšifrēts, tāpat nav iesniegti arī līgumi. Kamaniņu sporta federācijas gada pārskats par 2020. gadu uzrāda dotācijas no valsts, pašvaldībām un starptautiskās federācijas kopsummā nepilna miljona eiro apmērā. Ziedojumos saņemti vien 67 eiro, kas ir mantiskā ziedojuma nolietojums laivai «Pella mini» ar airiem un duļļiem. Nepilni 26 tūkstoši eiro gūti no saimnieciskās darbības, popularizējot dažādus zīmolus, tai skaitā slēdzot bartera darījumus.

Bobsleja un skeletona federācija arī norādījusi negūtos ienākumus no sponsoriem covid 19 dēļ, taču arī nav iesniegusi nevienu skaitļus pamatojošu dokumentu.

LBSF negūtie sponsoru ienākumi

  • Lidosta «Rīga» -42350 eur
  • Rīgas Brīvosta -72600 eur

Zīmīgi, ka neviena no federācijām nav uzrādījusi arī pandēmijas sniegtos budžeta ietaupījumus. Piemēram, loģistikā, jo Ziemeļamerikas posmi aizvadītajā sezonā nenotika. Tas gan nav liedzis Nacionālajai sporta padomei rekomendēt Ministru kabinetam piešķirt abām federācijām papildus līdzekļus.

Vairāk nekā 260 tūkstošus eiro rekomendēts piešķirt Latvijas Olimpiskajai vienībai. LOV iesniegtajā pieprasījumā lielāko daļu summas sastāda dažāda veida inventārs, bet 90 000 eiro prasīti darbinieku komandējumiem. Komandējumu galamērķi nav norādīti, tāpat kā darbinieku skaits, kas tajos dosies. Savukārt inventāra sadaļā valsts finansējums piešķirts bez iesniegtām iepirkumu specifikācijām un pretendentu salīdzinājuma, kas parasti ir obligāta prasība pat daudz mazāka mēroga publiskā finansējuma sadales konkursos.

Padome Ministru kabinetam rekomendējusi piešķirt valsts līdzfinansējumu nepilnu 100 tūkstošu eiro apmērā arī «FIBA Challenger» posma 3x3 basketbolā rīkošanai Rīgā. Latvijas Basketbola savienība padomei iesniegusi tāmi bez izdevumu pozīciju atšifrējumiem, cenu aptaujām un pretendentu salīdzinājumiem. Taču arī tas nav izrādījies šķērslis.

Zīmīgi, ka publiski nav atrodami nekādi kritēriji, pēc kuriem Nacionālā sporta padome vadās, piešķirot vai nepiešķirot valsts finansējumu sporta organizācijām. Tas vedina domāt, ka padome Latvijas sporta sistēmā kalpo kā iepriekš sarunāta valsts finansējuma legalizācijas instruments. Tikmēr sporta sabiedrībā neapmierinātība ar Nacionālās sporta padomes darba stilu un pieņemtajiem lēmumiem turpina pieaugt.

Komentāri

Kategorijas