"Kiss" Tribekā iepazīstina ar jauno dokumentālo filmu

Pēc Latvijas Televīzijas iniciatīvas, vienkopus uz sarunu par LTV kā sabiedriskā medija lomu demokrātiskā valstī, kā arī LTV attīstību pēdējā gada laikā, tika aicināti Latvijas vadošie sociālo zinātņu mācību spēki, mediju eksperti un vadošie Latvijas Televīzijas satura veidotāji. Sarunā piedalījās Dr. sc. soc., asociētā profesore Anda Rožukalne, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs, multimediju studijas vadītājs Rolands Tjarve, LTV Ziņu dienesta direktore Iveta Elksne, LTV Kultūras nodaļas direktore Ieva Rozentāle, LTV valdes loceklis Programmu attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs, mediju eksperte Gunta Līdaka, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, NEPLP loceklis Gints Grūbe, LTV Informatīvi - dokumentālo, ziņu un sporta raidījumu satura redaktore Rita Ruduša, LTV Programmu daļas direktore Jana Semjonova un citi.

Vairāk nekā 3 stundu garajā diskusijā par to, kas paveikts pēdējā gada laikā un kas vēl pilnveidojams nākotnē, visi klātesošie vienojās, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem laika posmiem, Latvijas Televīzijas satura kvalitātes izaugsme ir būtiski novērojama kā LTV Ziņu dienesta un analītiskajos raidījumos, tā arī kultūras, sporta un izklaides jomā.

Komunikācijas studiju katedras vadītāja bakalaura studiju programmas Žurnālistika vadītāja Dr. sc. soc., asociētā profesore Anda Rožukalne uzsvēra, ka Latvijas Televīzijai pēdējā gada laikā ir izdevies pārvarēt grūtāko pretestības punktu – lauzt vecmodīgo priekšstatu par LTV un parādīt, ka LTV spēj ātri mainīties. Par to liecina jauno projektu daudzveidība, to piedāvātā atšķirīgā, mūsdienīgā enerģija un gatavība ar sabiedrību diskutēt par būtiskiem jautājumiem.

LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs, multimediju studijas vadītājs Rolands Tjarve, pauzdams arī studentu viedokli atzina, ka īpašu uzmanību gados jaunākā auditorijā izpelnās tādi raidījumi kā “TE”, “Sirmais. Kulta ēdieni”, “1000 jūdzes”, “LivInAloha” u.c. Tajos notiek televīzijai piemērota, atraktīva darbība, taču sabiedriskajam medijam nākotnē būtiski jādomā par to raidījumu formātiem, kuri nāk “mantojumā” no senākiem laikiem un jauniešu auditorijai nav interesanti.

Eksperti atzina, ka būtisks ir LTV spertais solis pretim Latvijas krieviski runājošajai auditorijai, būtiski pilnveidojot LTV7 sniegumu šai auditorijai un nodrošinot sabiedriskā medija pienākumu pret skatītāju.

Mediju eksperte Gunta Līdaka uzsvēra, ka Latvijas Televīzija pēdējā gada laikā ir spērusi būtisku attīstības soli kultūras un ziņu raidījumos, bet no izklaidējoša satura veidošanas tomēr sabiedriskajam medijam vajadzētu atturēties. Eksperte norādīja, ka jāturpina meklēt ceļu pie krieviski runājošās auditorijas.

NEPLP loceklis Gints Grūbe dalījās pārdomās par to, ka acīm redzama izaugsme pēdējā gada laikā novērojama tieši kultūras satura izaugsmē, atverot tādus informācijas pasniegšanas veidus kā diskusijas. Tāpat par veiksmīgu G.Grūbe atzina bērnu un jauniešu raidījumu bloka pilnveidošanu – “Gudrs vēl gudrāks”, “Zili brīnumi”, “Dardarija”, “Radīti mūzikai”. Eksperts uzsvēra, ka sabiedriskajam medijam ir nepieciešams pašam veidot un profesionālā ziņā audzināt redaktorus, kuri varētu, atbilstoši sabiedrisko mediju vērtībām, nākotnē veidot saturu saviem skatītājiem.

VSIA “Latvijas Televīzija” valdes priekšsēdētājs Ivars Belte atzina, ka pirmā šāda veida viedokļu apmaiņa ir izdevusies un LTV var pateikties ekspertiem par sarunu, kura palīdzēs LTV mērķtiecīgāk koncentrēties uz 2015.gadā veicamo. “Ne visam no ekspertu teiktā varam piekrist, bet priecājamies, ka satura būtiskās izmaiņas ir pamanītas un ir tikai dabiski, ka veidojas diskusija un dažādi viedokļi,” atzina I.Belte, papildinot, ka tai pat laikā ir patīkami, ka jaunie formāti un izmaiņas ir novērtēti pozitīvi. LTV Valdes priekšsēdētājs izteica pateicību klātesošajiem arī par kritiku, kura ir izraisījusi iekšēju diskusiju un viedokļu apmaiņu.

Diskusijas noslēgumā I.Belte uzsvēra, ka 2015.gadā varēsim pilnvērtīgi rezumēt paveikto, bet Latvijas Televīzijai ir būtiski zināt sabiedrības pārstāvju un ekspertu viedokli, un šāda saruna ir bijusi ļoti produktīva.