Vēlētāju aktivitāte – vēsturiski zemākā

Runājot par šīm vēlēšanām, nevar nepieminēt velētāju zemo aktivitāti. Jaunos deputātus izvēlējusies tikai trešā daļa iedzīvotāju. Pārējiem nāksies dzīvot un pieņemt, ka pilsētas vai pagasta domē lems cilvēki, kuru izvēli viņi nebūs ietekmējuši. Jāatgādina, zemākā aktivitāte – Kurzemē un Zemgalē, augstāka – Vidzemē, bet Latgalē – vidējā aktivitāte augsta, bet lielas atšķirības starp pašvaldībām. Un te arī aktivitātes līderis – Preiļu novads, kur nobalsojuši 45, 43% vēlētāju.

Salīdzinājumā ar iepriekšejām pašvaldību vēlēšanām aktitivātes līmenis krities visās Latvijas pašvaldībās. Te jāpiebilst, ka novadu aktivitāte salīdzināta, summējo iepriekšējo, 2017. gada vēlēšanu aktivitāti jauno novadu robežās. Un – lielākie kritumi Kurzemē, kur Liepājas pilsētā pirms četriem gadiem balsot aizgāja vairāk nekā puse, bet šogad – mazāk par 30%. Kritums – 22 procentpunkti. Ievērojami mazāka vēlētāju aktivitāte arī daudzviet Pierīgā. Bet mazāks kritums – Latgalē. Tur daudzos novados vēlētāju aktivitāte sarukusi par mazāk nekā 10 procentpunktiem.

Lai runātu par vēlēšanu zemo aktivitāti un tās cēloņiem, mūsu filmēšanas grupa šodien devās uz Zemgales pusi – Jelgavu, Jelgavas novadu un tam pievienotajiem Ozolniekiem. Kādi ir secinājumi, tiekoties gan ar tiem vēlētājiem, kuri balsoja, gan tiem, kuri uz vēlēšanām neaizgāja? Par to vairāk Odita Krenberga.

Komentāri

Kategorijas