Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kāpēc joprojām nav atļautas āra sporta sacensības?
Latvijas sporta nozare pandēmijas laikā piedzīvojusi ļoti drastiskus ierobežojumus. Visa ziema tika pavadīta, trenējoties ārā, jo iekštelpu treniņi bija atļauti tikai profesionāliem sportistiem un nacionālo izlašu kandidātiem. Drūmie ziemas mēneši jau aiz muguras, bet sacensības joprojām var notikt tikai komandu sporta spēļu augstākajās līgās. Lai arī visos valsts sporta politikas plānošanos dokumentos kā valsts prioritāte ir minēts bērnu un jauniešu sports, realitātē vairāk nekā 80 tūkstoši sportojošo bērnu par sacensību garšu jau sen kā aizmirsuši.
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
«Ir runa par riskiem un personu skaitu. Ja runājam par komandu sporta spēļu augstākajām līgām, tad ņemsim kā piemēru to pašu basketbolu. Mēs zinām, cik komandas spēlē augstākajā līgā kopā ar igauņiem; cik tur ir personas. Tur kopā ar sportistiem ir ap 100 personām. Ar personālu varbūt pat nedaudz virs 100. Bet, ja mēs skatāmies Latvijas Jaunatnes basketbola līgu, tur ir desmitiem komandu. Ja skatāmies uz attiecīgi šo 1. līgu basketbolā jeb «Ramirent» līgu vai kādu citu līgu – tur ir ļoti daudz komandu.»
Ar komandu sporta spēlēm labvēlīgajiem nosacījumiem mierā nav Latvijā populārāko individuālo sporta veidu pārstāvji. Tā, piemēram, vieglatlētikas un riteņbraukšanas federācijas ar oficiālām vēstulēm vērsušās Izglītības un zinātnes ministrijā.
Intervija - Dmitrijs Miļkevičs, LVS ģenerālsekretārs
«Vērsām uzmanību, ka notiek sava veida diskriminācija, salīdzinot ar komandu sporta veidiem, kuriem jau ziemā bija atļauti Latvijas čempionāti, bet uz to pozitīvu atbildi neesam nekad saņēmuši.»
Intervija - Linards Veide, LRF viceprezidents
«Izglītības un zinātnes ministrija uz mūsu ierosināto jautājumu par šo problēmu situāciju atbild pietiekoši formāli. Manuprāt, IZM būtu jāiet pretējais ceļš – viņiem būtu jāskaidro Veselības ministrijai un atbildīgajām iestādēm par to, ka āra sporta veidi pie kontrolēta cilvēku daudzuma, pie kontrolētiem apstākļiem nav tas riskantākais posms, kurā pandēmiju vairot. Tā vietā mēs saņemam formālu atbildi, ka Ministru kabinets tā ir lēmis, noteikumi ir tādi un tādi, izmaiņas īsti nav.»
Igaunijā jau kopš 17. maija ir atļauts rīkot augstākā līmeņa sacensības bez skatītājiem, bet no 14. jūnija durvis tiks vērtas arī ierobežotam skatītāju skaitam. Telpās dalībnieku un skatītāju kopskaits nedrīkstēs pārsniegt 600, bet ārā – 1000 cilvēkus. Tikmēr Lietuvā var notikt jebkāda mēroga un statusa sporta sacensības, ja vien telpās dalībnieku skaits nepārsniedz 150, bet ārā – 300 cilvēkus.
Tikmēr Latvijā ir atļautas starptautiskas sacensības, un vairāki sporta veidi šādā regulējumā pamanījuši iespēju ar tuvējo kaimiņvalstu sportistu uzaicināšanu atsākt vismaz kaut kādu sacensību darbību. Tomēr liegums aizvadīt Latvijas čempionātus var nopietni ietekmēt Latvijas olimpiskās delegācijas sastāvu.
Intervija - Dmitrijs Miļkevičs, LVS ģenerālsekretārs
«Es šodien saskaitīju – 11 no mūsu sportistiem gaida Latvijas čempionātu ar mērķi dabūt papildus IAAF punktus. Piemēram, sieviešu šķēpmešanā, ja startē «Sportland» kausā, dabū, piemēram, 10 punktus, bet Latvijas čempionātā tie ir 100 punkti. Lai tā saprastu – 100 punkti šķēpmešanā sievietēm ir 5 metri, tā ir milzīga atšķirība: starp parastajām sacensībām un Latvijas čempionātiem.»
Intervija - Linards Veide, LRF viceprezidents
«Esam nonākuši situācijā, kad tuvojas olimpiskās spēles un mums pat nav iespēja aizvadīt Latvijas čempionātu individuālajā braucienā, kas ir kā atlases kritērijs lai noteiktu, kurš startēs olimpiskajās spēlēs. Iztēlojamies: individuālajā braucienā brauc pa vienam, vispār nav nekāda kontakta, brauc ar minūtes intervālu. Tas nozīmē, ka nav nekādu problēmu ievērot visas prasības, lai šo sporta veidu droši aizvadītu.»
Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka jautājuma virzība atkarīga no saslimstības rādītājiem. Tendences pašlaik esot cerīgas, tāpēc nākamnedēļ plānots uzsākt diskusijas par āra sacensību atļaušanu.
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
«Ja saslimstības kumulatīvais rādītājs ir 200 vai mazāks, tad atbilstoši valdības iepriekš apstiprinātajai pieejai ir pieļaujamas sacensības ārā.»
Severs lēš, ka, saslimstības rādītājiem turpinot samazināties, valdībai jau līdz Jāņiem vajadzētu pagūt apstiprināt regulējumu āra sacensību atsākšanai. Ministrijas izstrādātajā priekšlikumā minēts, ka sacensībās varēs startēt sportisti no 7 gadu vecuma, ar nosacījumu, ka sacensību norises vietā nav vairāk par 300 personām. Pie šāda regulējuma pieļaujamas būs tikai sporta federāciju oficiālajos kalendāros atrodamās sacensības.
