Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kāds ir bijis ‘’Dinamo" devums Latvijas hokejam?

Jau 13 gadus Kontinentālajā Hokeja līgā spēlē Rīgas «Dinamo» komanda. Šo gadu laikā plaši apspriests politiskais konteksts jeb komandas atkarība no Krievijas gāzes kompāniju naudas. Taču, noliekot malā politiku, arī sportiskais devums Latvijas hokejam ir izvērtēšanas vērts.

«Dinamo» dibināšanu 2008. gada aprīlī pavadīja ne tikai lozungi par biznesa projektu, kas sevi atpelnīs, bet arī Latvijas izlases bāzes komandu, kurā būs pulcēti labākie Eiropā mītošie Latvijas hokejisti. «Dinamo» spēlētāju īpatsvars Latvijas izlasē ir bijis ievērojams katrā turnīrā, atsevišķos čempionātos sastādot pat vairāk nekā pusi sastāva. 2009. gada pasaules čempionātā Latvijas izlase sasniedza ceturtdaļfinālu ar 14 «Dinamo» hokejistiem ierindā. Nākamais ceturtdaļfināls deviņus gadus vēlāk tika sasniegts jau ar deviņiem «Dinamo» hokejistiem. Deviņi spēlētāji ierindā bija arī 2019. gada čempionātā, bet šogad Latvijas izlasē spēlē astoņi «Dinamo» hokejisti, kas neveido pat trešdaļu komandas.

Tomēr lielai daļai Latvijas izlases hokejistu «Dinamo» ir bijusi ilglaicīgākā darbavieta. Šā gada Latvijas izlases modeļa pieredzējušākie spēlētāji «Dinamo» aizvadījuši lielāko daļu karjeras, turklāt atgriezušies komandā arī pēc īslaicīgām leģionāru gaitām citu valstu komandās. No 28 pasaules čempionātam pieteiktajiem Latvijas izlases hokejistiem tikai trīs nekad nav spēlējuši Rīgas «Dinamo».

Sezonas «Dinamo»

• Gints Meija 11
• Kristaps Sotnieks 11
• Lauris Dārziņš 10
• Miķelis Rēdlihs 10
• Andris Džeriņš 10
• Roberts Bukarts 7,5
• Miks Indrašis 7
• Kristaps Zīle 5
• Uvis Balinskis 4

Nav spēlējuši «Dinamo»

• Ivars Punenovs
• Ronalds Ķēniņš
• Matīss Kivlenieks

Augsta līmeņa spēļu prakses nodrošināšana Latvijas hokejistiem arī ir bijis «Dinamo» lielākais devums Latvijas hokejam. Pirms «Dinamo» ēras bija ārkārtīgi maz hokejistu, kuri spēja sev nopelnīt līgumus KHL priekštecē Krievijas Superlīgā, kā arī citās vadošajās Eiropas līgās. Tomēr Latvijas izlases rezultāti pasaules čempionātos pēdējo 13 gadu laikā nav būtiski uzlabojušies. Ceturtdaļfinālu šajā laika nogrieznī izdevies sasniegt tikai divas reizes. Pirms «Dinamo» Latvijas izlase labāko astoņniekā bija iespraukusies pat trīs reizes divpadsmit čempionātos.

Pirms «Dinamo» (1997 – 2008)

• 7. vieta 1997. gadā
• 8. vieta 2000. gadā
• 7. vieta 2004. gadā

Ar «Dinamo» (2009 - …)

• 7. vieta 2009. gadā
• 8. vieta 2018. gadā

Komandas uzturēšana paģērē Latvijas tirgum nepieredzēti lielus izdevumus. AS «Dinamo Rīga» gada pārskatos atrodamā informācija sniedz ieskatu šajos tēriņos. 2019. gadā sabiedrība uzrādījusi nepilnu 13 miljonu eiro neto apgrozījumu un vairāk nekā 600 tūkstošu eiro lielus zaudējumus.

2019

• Apgrozījums 12 862 063 eur
• Zaudējumi 629,802 eur

Dāsni atalgoti visu «Dinamo» pastāvēšanas laiku ir tikuši ne tikai hokejisti, bet arī vadības pārstāvji. Tā, piemēram, 2017. gadā trīs valdes locekļi – Guntis Ulmanis, Zigmārs Priede un Jurijs Kuzņecovs – atalgojumā kopā saņēma 485 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas. Tātad vidēji 160 tūkstošus eiro gadā katrs, un šāda summa ir līdzvērtīga «Dinamo» vadošā kodola spēlētāju algām.

«Dinamo» valdes atalgojums

• 2016 - 391 598 eur
• 2017 -485 141 eur
• 2018 - 155 725 eur
• 2019 -202 104 eur

Video: Delfi.lv (23.11.2018.) - Guntis Ulmanis, AS «Dinamo Rīga» valdes priekšsēdētājs

“- Kāds ir «Dinamo Rīga» valdes atalgojums jūs zināt?

- Valdes?

- Jā, valdes. Kopā trīs cilvēki.

- Trīs nav viens.

- Trīs cilvēki kopā pagājušogad 485 tūkstoši. Neskaitot nodokļus.

-T ādas naudas es nezinu.

- Bet jūs esat parakstījis gada pārskatu!

- Tad droši vien, jā. ”

Mazāki, taču arī iespaidīgi atalgojumi valdes locekļiem ir bijuši arī citus gadus. 2019. gadā valdi papildinājis arī Vladislavs Jašniks. Mazāk atalgota ir Jura Savicka vadītā padome četru cilvēku sastāvā.

«Dinamo» padomes atalgojums

• 2016 - 218 843 eur
• 2017 - 163 380 eur
• 2018 - 96 732 eur
• 2019 - 36 098 eur

Bērnu un jauniešu hokejā «Dinamo» darbojies ar mainīgām sekmēm. Klubu paspārnē visu pastāvēšanas laiku ir bijusi arī junioru komanda HK «Rīga», kas kalpojusi kā viens no karjeras attīstības virzieniem spēlētājiem ar profesionāļu ambīcijām. Vairākas sezonas pastāvēja arī ar lielām ambīcijām pieteiktā «Dinamo» hokeja skola bērniem, bet nu jau 4 gadus tā savu darbību kā izbeigusi. Savukārt hokeja inventāra tirgotāji un amatieru sacensību rīkotāji vairākkārt ir uzsvēruši «Dinamo» devumu hokeja masveidības veicināšanā. Tomēr «Dinamo», neskatoties uz savu iespaidīgo budžetu, nav atstājuši paliekošas pēdas hokeja infrastruktūras attīstībā un noslogojuši jau uzceltās ledus arēnas. Lielākie ieguvēji no «Dinamo» pastāvēšanas aizvadīto 13 gadu laikā ir bijuši hokejisti, kuriem dota iespēja komandā spēlēt. Lai arī komandas turpmāko pastāvēšanu pēdējos gados ieskauj arvien lielāki šaubu mākoņi, vismaz nākamsezon tā turpināt spēlēt.