Daudz laimes, jubilār! Kino režisors Rolands Kalniņš

Raidījuma piektdienu sesiju atklāj Andreja Volmāra intervija ar kino režijas metru Rolandu Kalniņu. «Piejūras klimats» (1974), «Ceplis» (1972), «Četri balti krekli» («Elpojiet dziļi...», 1967), «Akmens un šķembas» («Es visu atceros, Ričard!», 1966) – filmas, kas zelta burtiem rakstītas ne tikai mūsu zemes kino vēsturē.

Piemēram, 2018. gadā Kannu kinofestivāla programmā «Kannu klasika» tika demonstrēta filmas «Četri balti krekli» restaurētā versija. Filmas režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis piedzīvoja tādu atzīšanu un pagodinājumu, kādu nebija baudījuši pat pārdrošākajos sapņos.

Kinorežisors dzimis 1922. gadā Ludzas apriņķa Vecslabadā ierēdņa ģimenē. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā (1937-1940), strādājis ostā, izvadājis maizi, bijis izsūtāmais zēns laikrakstā «Jaunākās Ziņas» un Armijas ekonomiskajā veikalā (tagad «Galerija Centrs»), ārštata sporta žurnālists laikrakstos «Padomju Latvija» un «Cīņa». Pats daudz nodarbojies ar vieglatlētiku un basketbolu.

Kā liecina Nacionālā Kino centra mājas lapas dati – no 1947. gada Rilands Kalniņš strādājis Rīgas Kinostudijā, kinorežisora profesiju apgūstot praktiskā darbā. Bijis režisora asistents spēlfilmā «Mājup ar uzvaru» (1947), strādājis režisoru Jūlija Raizmana («Rainis», 1949), Pāvela Armanda, Leonīda Leimaņa («Salna pavasarī», 1955; «Kā gulbji balti padebeši iet», 1957; «Nauris», 1957; «Latviešu strēlnieka stāsts», 1958; u.c.) filmu uzņemšanā. Spēlfilmu režijā debitējis ar filmu «Ilze» (1959).

Ideoloģisku motīvu dēļ vairāki Kalniņa darbi daļēji izolēti no kinoprocesa – filma «Es visu atceros, Ričard!», kas stāsta par latviešu leģionāru likteņiem Otrajā pasaules karā, cenzūras iejaukšanās dēļ tika pārmontēta un tikai 20 gadus vēlāk demonstrēta ar autoru doto nosaukumu «Akmens un šķembas». Arī filma «Elpojiet dziļi...» plašākam skatītāju lokam kļuva pieejama tikai 1986. gadā, tās centrālā tēma – savdabīgas radošas personības metodiska iznīcināšana. Savukārt filma «Piejūras klimats» tika aizliegta jau ražošanas procesā, saglabājušies tikai 870 m (40 minūtes) darba materiāla.

R. Kalniņš veidojis dokumentālo portretfilmu par aktrisi Viju Artmani «Saruna ar karalieni» (1980, «Lielā Kristapa» balva), dokumentālo videofilmu «Mūžīgais Fausts» (1999), vēl vairākas dokumentālās un videofilmas. Filmu studijas «Trīs» dibinātājs un vadītājs (kopš 1989. gada), studijā producētas spēlfilmas «Cilvēka bērns» (1991, Jānis Streičs), «Ligzda» (1995, Aivars Freimanis), Tālivalža Margēviča dokumentālās filmas par Jāni Pujātu, Jāni Stradiņu, Pēteri Vasku, Ulda Brauna dokumentālā filma «Ardievu, XX gadsimt!» (2005). Par Rolandu Kalniņu uzņemta videofilma ciklā «Kinogadsimts Latvijā» (1999). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1998), Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2005. gadā saņēmis Nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» balvu par mūža ieguldījumu.

Komentāri

Kategorijas