KJLS? - Priekšlikumus sporta finansēšanas reformai izstrādā reklāmas aģentūra

Lai atrastu izeju no šķietamā strupceļa valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanā, aizvadītā gada 29. septembrī Izglītības un zinātnes ministrija izsludināja iepirkumu pētījumam «Sporta finansēšanas modeļa pilnveide». Pētījumu par sporta finansēšanu uzticēja reklāmas aģentūrai «Mindshare», darbam atvēlot 9500 eiro.

Raimonds Rudzāts, LTV sporta ziņu žurnālists

«Piecus mēnešus tapušais pētījums ir izlasāms uz nieka desmit lappusēm, no kurām pirmajā ir tikai nosaukums, bet desmitajā – veselas divas rindiņas.»

Latvijas Televīzijas rīcībā nonākušais pētījuma gala rezultāts raisa visai lielu neizpratni un virkni jautājumu. Iepirkuma tehniskajā specifikācijā pētījuma veicējiem bija uzdoti septiņi darba uzdevumi.

Izvērtēt esošo sporta finansējuma modeli

Viens no uzdevumiem bija izvērtēt esošo sporta finansēšanas modeli. Par to pētījumā ir atrodamas tikai četras rindiņas, kurās paskaidrots, ka pētījuma veicējiem izdevies gūt kopainu par pašreizējo modeli un apkopot valsts piešķirto finansējumu tādā griezumā, lai varētu salīdzināt ar jaunās izstrādājamās metodikas datu analizēs metodiku.

  • Iegūta kopaina par esošā finansēšanas modeļa galvenajiem kritērijiem, iesaistītājām organizācijām, datu piegādātājiem;
  • Apkopots esošais valsts piešķirtais finansējums griezumos, kas būtu salīdzināms ar jaunās izstrādājamās metodikas datu analīzes metodiku.

Tāpat darāmo darbu sarakstā bija ekspertīzes veikšana Izglītības un zinātnes ministrijas līdz šim izstrādātajam un pērnajā rudenī plašu rezonansi guvušajam kritēriju kopumam, pēc kura bija sastādīts Latvijas sporta veidu rangs. Tajā zemas vietas ieņēma vairāki olimpisko cerību sporta veidi, tai skaitā riteņbraukšana, biatlons un ledus renes disciplīnas, bet pirmajā desmitniekā bija rodamas sporta dejas un dambrete. Pētījuma veicēji piedāvā kritērijus sadalīt trīs grozos:

  1. Bērnu un jauniešu sports
  2. Tautas sports
  3. Augstu sasniegumu sports

Katram no šiem groziem ir izveidoti savi kritēriji un piemērots procentuāls svars, taču nevienai no tabulām nav paskaidrojošās daļas. Līdz ar to iemesli, kāpēc kritērijiem ir piemērota tieši tāda vērtība, paliek miglā tīti.

Tāpat pētījumā ir nodefinēti arī četri vēlamie ieejas kritēriji. Lai federācijas vispār varētu pretendēt uz valsts finansējumu, tām būtu jāatbilst vismaz diviem no četriem valsts noteiktajiem mērķiem. Viens no mērķiem ir olimpiskā medaļa, un zem tā parakstās visi olimpiskie sporta veidi. Otrs mērķis ir pavisam odiozs – sporta veidam jābūt atrodamam vai nu tautas sporta, vai augstu sasniegumu sporta Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāšu sarakstos. Lieki piebilst, ka šādu sarakstu nav, un kritēriju mērķis ir tādus noteikt, tāpēc šāds ieejas kritērijs izskatās gaužām dīvaini, jo būtībā nozīmē – viens no ieejas kritērijiem, lai kļūtu par prioritāro sporta veidu, ir tas, vai sporta veids jau ir prioritārs. Šāds punkts gan, visticamāk, iekļauts, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arī tādi sporta veidi kā bobslejs un skeletons, kuri nevar uzrādīt pārējos divos ieejas kritērijos prasīto masveidību tautas sportā, kā arī bērnu un jauniešu sportā.

  1. Mērķis: Olimpiskā medaļa (atbilst visi Olimpiskie sporta veidi).
  2. Mērķis: IZM prioritātes (atbilst visi sporta veidi, kas iekļauti «Tautas sporta» un «Augstu sasniegumu sporta» prioritāšu sarakstā (vērtība > 1)).
  3. Mērķis: Masveidība Latvijā (Latvijā aktīvo un reģistrēto (izsekojamo) sportistu skaits sporta veidā, lai atbilstu mērķim, ir nepieciešami vismaz 1000 sportisti).
  4. Mērķis: Bērnu un jauniešu sporta attīstība (Latvijā aktīvo un reģistrēto (izsekojamo) jauniešu skaits sporta veidā, lai atbilstu mērķim, ir nepieciešami vismaz 50 sportisti).

Starp pētījuma darba uzdevumiem bija arī sniegt priekšlikumus kritērija «Prestižs» ietekmei uz sporta finansēšanas modeli vai tikai daļu no kritērijiem.

Sniegt priekšlikumus kritērija «Prestižš» (Rezonanse) iekļautajam informācijas kopumam un tā ietekmei uz visu finansēšanas modeli, vai tikai daļu no kritērijiem.

Par to pētījumā ir atrodami tikai divi teikumi, turklāt nekādi priekšlikumi nav sniegti. Tāpat pētījuma veicēji rosina reizi gadā veikt socioloģisku aptauju, kurā noskaidrot sabiedrības aktīvo interesi un līdzdalību sportā, kā arī sabiedrības pasīvo interesi. Norādīti arī divi aptaujā uzdodamie jautājumi: atzīmēt visas sporta aktivitātes, ar kurām nodarbojas, kā arī atzīmēt visus sporta veidus, kurus skatās vai par kuriem lasa.

Jautājums#1. «Lūdzu atzīmējiet visus sporta veidus vai sporta aktivitātes, ar kurām Jūs pats(-i) esat nodarbojies(-usies) pēdējo 12 mēnešu laikā?»

Jautājums#2. “Lūdzu atzīmējiet visus sporta veidus vai sporta aktivitātes, kurām Jūs sekojat līdzi – vērojat sacensības TV un Internetā, apmeklējat sacensības klātienē, lasāt par tiem presē un citos medijos?

Socioloģiskās aptaujas lietderība gan raisa lielas šaubas, jo aktīvo iesaisti daudz objektīvāk var novērtēt, ievācot datus no federācijām, sacensību organizatoriem un sporta infrastruktūras apsaimniekotājiem, bet datus par pasīvo iesaisti – no pašiem masu medijiem.

Tāpat nevienā no kritēriju groziem nav atrodams vairāku ietekmīgu sporta sabiedrības pārstāvju ierosinājums vērtēt arī privātā kapitāla iesaistes apmēru, kas vistiešākajā mērā parāda gan sabiedrības interesi par vienu vai otru sporta veidu, gan spēju eksistēt neatkarīgi no valsts finansējuma, gan arī prestižu vietējā mērogā.

Raimonds Rudzāts, LTV sporta ziņu žurnālists

«Pētījuma veicēji reklāmas aģentūra «Mindshare» atteicās sniegt jebkādus komentārus, aicinot ar visiem jautājumiem vērsties Izglītības un zinātnes ministrijā. Grūti gan iztēloties, ar kādām telepātiskām spējām jābūt apveltītiem ministrijas ierēdņiem, lai viņi spētu ielīst citu cilvēku ādā un izskaidrot viņu domu gājienu.»

Saskaņā ar līgumu, pētījuma kvalitātes izvērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrijai bija atvēlētas tikai piecas darbadienas. Ministrijā apstiprināja, ka ar pētījuma veicējiem ir parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts un iesniegtais darbs atzīts par labu esam. Starp tehniskajā specifikācijā uzrādītajiem darba uzdevumiem ir arī jaunā finansēšanas modeļa izstrāde praksē, atbilstoši ministrijas lemtajam. No tā izriet, ka jauno sporta finansēšanas modeli izstrādātu reklāmas aģentūra. Pagaidām gan vēl nekādi lēmumi no ministrijas nav bijuši.

Pēc priekšlikumu izstrādes un to prezentēšanas IZM, veikt finansēšanas modeļa izstrādi, atbilstoši lemtajam. Ar pētījumu pilnā apmērā iespējams iepazīties sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.