KJLS? - LOV atvērta neolimpiešiem, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nevis likumu

Ir aizritējis pusgads kopš tika paziņots par gaidāmo Latvijas Olimpiskās vienības reorganizāciju. Pirmo reizi LOV sastāvos iekļauti arī neolimpisko sporta veidu pārstāvjii, lai arī likumā šāda iespēja nav paredzēta. Tematu pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts.

Pagājušā gada novembra sākumā tika izziņota Latvijas Olimpiskās vienības reorganizācija. Viens no reorganizācijas mērķiem bija Olimpisko vienību padarīt pieejamu arī labākajiem neolimpisko disciplīnu sportistiem. Īsi pirms Ziemassvētkiem LOV dalībnieku sapulce apstiprināja vienības sastāvus 2021. gadam vasaras sporta veidos, pirmo reizi 12 vietas rezervējot neolimpisko sporta veidu pārstāvjiem. Šāds lēmums gan ir pretrunā ar Sporta likumu, kura 10. panta 10. daļā ir nodefinēts Latvijas Olimpiskās vienības darbības ietvars.

Intervija - Kārlis Lejnieks, LOK ģenerālsekretārs

«Skatīties tikai likumā un pateikt: nē, pēc likuma ir tā, un mēs Paulu Jonasu neņemsim un neaprūpēsim. Nē, man liekas, tas nav pareizais virziens. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, kā uz to skatīsies sabiedrība, ja mēs tā skrupulozi piekasīsimies konkrētajam likuma pantam? Nezinu, kurš tas precīzi ir. Un pateiksim – nē, Mairis Briedis nav pelnījis. Kurš to var pateikt?»

Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors

«Kas skar Sporta likumu – tur nav pretrunu. Olimpiskās vienības pamatdarbības finansējums joprojām ir pieejams olimpiskajiem sportistiem. Šeit ir runa par atbalstu medicīnas sektorā un arī pārējos sektoros. Sporta likums tiks grozīts un arī tiks noprecizēta Olimpiskās vienības funkcija, bet šis ir pirmais solis, lai novērtētu, vai šīm organizācijām vispār ir interese, jo, piemēram, boksā, es saprotu, nav nemaz tik vienkārši nokomplektēt šo neolimpisko bloku.»

Pretenzijas pret šādu interpretāciju varētu izrādīt Olimpiskās vienības zemāko sastāvu sportisti, kuru atbalsta apmērs nav pilnvērtīgs. Kārlis Lejnieks uzsver, ka neolimpiešu aprūpei papildus finansējums no valsts nav pieprasīts. Neolimpisko sporta veidu pārstāvji pagaidām nevar pretendēt uz ikmēneša pabalstiem jeb algām, kuras no valsts saņem Olimpiskajā vienībā iekļautie olimpisko sporta veidu atlēt.

Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors

«Sporta likums nav eksperimentu saraksts. Tur liek fundamentālas lietas. Par neolimpiskajiem sportistiem esam atrunājuši mūsu līgumattiecībās , kas skar IZM. Šogad mums ir tikai viens līgums par augstas klases sportistu finansējumu ar LOK. Esam nofiksējuši dalībnieku sapulces kopīgu lēmumu: kāds atbalsta apmērs katrā pozīcijā. Tālāk jau LOV bija uzdevums komplektēt šo neolimpisko sastāvu.»

Novembrī izziņotajā reorganizācijas plānā tika paredzēts mainīt ar Latvijas Olimpiskās vienības juridisko statusu. Šobrīd tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā kapitāla daļu vairākums pieder Latvijas Olimpiskajai komitejai, bet mazākums – Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai.

Plāni paredzēja SIA pārtapšanu par nodibinājumu. Praksē gan grūti iztēloties, kā tas varētu funkcionēt, ņemot vērā pašreizējo regulējumu Biedrību un nodibinājumu likumā. Piemēram, pants par nodibinājuma darbības izbeigšanu dod pilnvaras šādu jautājumu izlemt valdes locekļiem, kas būtu dīvaini organizācijai, kura apsaimnieko valsts budžeta līdzekļus un īsteno valsts sporta politikas mērķus.

Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors

«To mēs vēl kā dibinātāji neesam lēmuši, taču idejiskais virziens tika atbalstīts. Un tas bija viens no argumentiem, ko es teicu, kāpēc es būtu par to, ka perspektīvā [juridisko statusu] varētu pārveidot: mēs kā ministrija neredzam nepieciešamību turēt kapitāla daļas jeb līdzdarboties privātā kapitālsabiedrībā, ar kapitāla daļām, jo šī funkcija, kas ir medicīnas bloks, servisa bloks, īsti nav saistīts ar valsts tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībās.»

Iespējams, ka aizmetņi idejai par nodibinājumu meklējami Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2.pantā, saskaņā ar kura otrās daļas 7.punktu biedrības un nodibinājumi nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem. 2019.gada 31.janvāra spriedumā to izvērsti skaidrojis Augstākās tiesas Senāts.

Augstākās tiesas skaidrojums lietā Nr. SKA-234/2019 (A420299315)

Uzņēmumu ienākuma nodokli saistībā ar biedrības veikto saimniecisko darbību biedrībai nav jāmaksā tajos gadījumos, ja saimnieciskā darbība tiek veikta, lai veicinātu biedrības kā bezpeļņas organizācijas mērķu sasniegšanu.

Latvijas Olimpisko vienību skārušas arī strukturālas pārmaiņas. Sportistiem paredzēto finansējumu tagad apsaimnieko federācijas, bet budžeta pieprasījumus valstij veic LOK. Tādējādi ir mazināts starpnieku skaits finansējuma apguvē un palielināta federāciju atbildība. Federācijas atskaitās Olimpiskajai komitejai, bet Olimpiskā komiteja – Izglītības un zinātnes ministrijai. Aprīļa beigās Olimpiskajā vienībā notiks arī vadības maiņa: Einaru Fogeli vadītāja krēslā nomainīs sporta ārste Līga Cīrule. Fogelis no amata atkāpās pēc pārvēlēšanas Sporta federāciju padomes vadītāja amatā.

Komentāri

Kategorijas