Kas jāmaina Latvijas sportā? - Prioritārie sporta veidi: kā tie izskatīsies praksē?

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija aktivizēs darbu pie valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanas. Process rit jau trešo gadu, taču līdz gala rezultātam vēl tālu. Kādus labumus praksē varētu izpelnīties prioritārie sporta veidi, pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts.

Valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanas process velkas jau trešo gadu. Aprīlī gaidāma straujāka virzība, jo darba grupā tiks izskatīts ilgi gaidītais pētījums. Neatkarīgi no tā satura, joprojām nav rastas atbildes uz daudz vienkāršākiem jautājumiem.

Intervija - Jēkabs Treijs, Jurists

«Joprojām, cik es saprotu, nav kārtīgi noformulēts, ko ar tiem prioritārajiem sporta veidiem – lai kādi tie būtu – īsti darīt un ko tas vispār nozīmēs. Ar to es gribu teikt: cik dziļi tā prioritāte izpaudīsies?»

Kad gadiem ilgušās diskusijas par saturu beidzot būs noslēgušās, nākamais pārbaudījums solās būt prioritāro sporta veidu iestrādāšana likumdošanā. Jurists Jēkabs Treijs uzskata, ka visvienkāršāk būs īstenot likumdošanas izmaiņas attiecībā uz budžeta sadali sporta veidu federācijām.

Intervija - Jēkabs Treijs, Jurists

«Būtu, iespējams, jāizmaina priekšnosacījums, ka atzīta sporta federācija tikai tāpēc vien, ka tā ir atzīta, nevar automātiski saņemt bāzes finansējumu. Bāzes finansējumu federācija var saņemt tad, ja pārstāv prioritāru sporta veidu vai ir iekļuvusi noteiktā sporta veidu topā.»

Šādā veidā ik gadu varētu tikt pārdalīti vien pāris miljonu eiro, kas būtu vien daži procenti no kopējā sporta budžeta. Lai veiktu lielāka mēroga reformu, būtu rūpīgāk jāatrunā valsts un pašvaldību attiecības un līdzatbildība sporta finansēšanā – gan pasākumu atbalstīšanā, gan infrastruktūras būvniecībā, gan sporta skolu finansēšanā.

Intervija - Jēkabs Treijs, Jurists

«Tad kaut kādā mērā būtu jāierobežo pašvaldību tiesības privāti lemt par atbalstu konkrētiem sporta veidiem un attiecīgi jākontrolē tas, vai pašvaldības pārāk daudz neatbalsta kādus sporta veidus, kuri nav uzskatāmi par prioritāriem valstī un tamlīdzīgi.»

Prioritāro sporta veidu ieviešanā neiztiks bez grozījumiem Sporta likumā. Iepriekšējie grozījumi spēkā stājās 2018. gada jūlijā, kad tika rūpīgāk nostiprināti antidopinga noteikumi. Ar prioritārajiem sporta veidiem kopš 2013. gada sadzīvo Ungārija. Sešpadsmit prioritāro sporta veidu federācijas no valsts saņem ievērojami lielāku finansējumu nekā pārējās. Vislielāko valsts finansējumu saņem peldēšana. Iepriekšējās olimpiskajās spēlēs Rio tieši peldēšanā Ungārija izcīnīja septiņas no savām piecpadsmit medaļām un šajā sporta veidā bija trešā medaļām bagātā valsts.

PRIORITĀRIE SPORTA VEIDI UNGĀRIJĀ

  • Peldēšana
  • Smaiļošana un kanoe
  • Cīņas sports
  • Vieglatlētika
  • Paukošana
  • Džudo
  • Vingrošana
  • Modernā pieccīņa
  • Bokss
  • Šaušana
  • Slidošana
  • Teniss
  • Airēšana
  • Galda teniss
  • Riteņbraukšana

Starp prioritārajiem sporta veidiem nav atrodamas komandu sporta spēles, jo tām piemērots cits atbalsta modelis. 2010. gadā Ungārijā tika ieviesta jauna uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumu sistēma attiecībā uz pieciem populārākajiem komandu sporta veidiem: futbolu, basketbolu, hokeju, handbolu un ūdenspolo. Sarakstam nesen pievienots arī volejbols. Sistēma paredz, ka uzņēmumi līdz 70% no sava ienākumu nodokļa var novirzīt kādai no sešām minētajām federācijām, kuras šos līdzekļus var izmantot trīs galvenajiem mērķiem: jauno sportistu apmācībai, personāla izmaksām un sporta infrastruktūrai. Sistēmas ieviešanas rezultātā pieauga jauno sportistu skaits prioritārajos komandu sporta veidos, kā arī sporta objektu būvniecības apjomi, federācijām tos ceļot par saviem līdzekļiem.

Motivējoša sistēma ieviesta arī Lietuvā, kur cilvēkiem ir iespējams pašiem izvēlēties, kurai sabiedriskā labuma organizācijai novirzīt 1% no saviem nodokļiem. Šādi mehānismi prioritāro sporta veidu noteikšanu lielā mērā atstāj pašas sabiedrības ziņā, kas balso ar saviem maciņiem.

Intervija - Jānis Taukačs, Jurists, nodokļu eksperts

«Es redzu nodokļu politiku kā politiku, ar ko var virzīt procesus. Pilnīgi noteikti. Tas ir ļoti izteikti daudzās pasaules valstīs attiecībā uz dažādiem jautājumiem. Ja mēs vēlamies virzīt kādu aktivitāti uz tautas sportu, cilvēku veselību, tad ir vesela virkne nodokļu mehānismu, kā to varētu veicināt.»

Taukačs piebilst, ka Latvijā par nodokļu atvieglojumiem, kas sekmētu sporta organizāciju darbību, šobrīd pat īsti netiek diskutēts, un par to atbildība jāuzņemas gan politiķiem, gan pašai sporta sabiedrībai.

Prioritāro sporta veidu noteikšanas procesā ir vērojama arī elementāra loģikas kļūda. Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā darba grupā par to, kādiem būtu jābūt kritērijiem, spriež to organizāciju pārstāvji, kas beigās paši valsts finansējumu arī apgūs. Taukačs norāda, ka šāda situācija līdzinās interešu konfliktam un pavisam noteikti nav ētiska.

Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka aprīlī paredzēts atsākt diskusijas par prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem un ietvaru.