Sastrēgumstunda

Rīgā divu nedēļu laikā pārbaudīta vairāk nekā 200 sabiedriski nozīmīgu ēku drošība

Rīgā divu nedēļu laikā pēc Zolitūdes traģēdijas pārbaudīta vairāk nekā 200 sabiedriski nozīmīgu ēku drošība, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda" pavēstīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Viņš pavēstīja, ka līdz ar Ekonomikas ministrijas doto uzdevumu pārbaudīt sabiedriski nozīmīgās būves Rīgā jāapseko aptuveni 400 objektu. Ir apsekoti visi veikali „Maxima«, „Rimi», „Super Netto« un būvkompānijas „Re&Re» objekti – kopumā 223 ēkas, kas pašlaik vēl ir būvniecības vai ekspluatācijā esošas.

Vircavs atzina, ka būvvalde tik īsā termiņā – divu nedēļu laikā – nevar iesniegt ministrijai ziņojumu. „Mēs esam tikuši galā ar 2013.un 2012.gadu, ir vēl palikuši vēl iepriekšējie trīs gadi," pavēstīja Vircavs.

Ar šo uzdevumu nodarbojas vien 10 būvinspektoru. „Mēs strādājam ārkārtas režīmā, strādājam arī brīvdienās," norādīja būvvaldes vadītājs.

Pastāv sakarība starp būvnieku ziedojumiem partijām un pasūtījumu saņemšanu

Pētījums liecina par būvnieku veikto ziedojumu apjomu partijām un pasūtījumu saņemšanu, un arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts piekrīt, ka kopsakarība ir manāma.

Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda« minēti Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica» pētījuma dati, ka partijām ziedo 3% būvnieku, kas iegūst 35% no visiem valsts un pašvaldības pasūtījumiem. Pētījums arī vēsta, ka pēdējās divās Saeimas būvnieku pārstāvji ziedoja partijām pusmiljonu latu, kas ir 1/10 no visiem ziedojumiem.

Raidījuma viesis, būvkompānijas „Re&Re« valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš atzina, ka saistība starp ziedojumiem un pasūtījumu saņemšanu ir, taču „tā nepastāv mūsu gadījumā». „Mums palīdz uzvarēt konkursos darbu kvalitāte,« uzsvēra Pauniņš, piebilstot, ka vēl nesen lielākā daļa pasūtījumu „Re&Re» bija no privātām kompānijām, bet pašlaik - no valsts un pašvaldībām, jo tāda ir tirgus struktūra.

Savukārt ekonomikas ministrs pauda pārliecību, ka saistība starp ziedojumiem un pasūtījumiem ir.

„Man jūsu pieminētais piemērs pārliecina, ka kopsakarība ir. Es gan nestrādāju iestādē ar četru burtu nosaukumu [KNAB]," teica ministrs, piekrītot, ka būvniecībā ir augsts korupcijas risks.

„Jo lielāka līdzekļu koncentrācija, jo šaurāks lēmuma pieņēmēju loks par lieliem resursiem un pasūtījumiem, jo loģiski, ka korupcijas riski ir ārkārtīgi lieli," secināja Pavļuts.

Saeimas deputāts Ivars Zariņš („Saskaņas centrs") apliecināja, ka parlamentā interešu lobiju izjūt bieži ne tikai no būvniekiem, bet arī no bankām. Pēc viņa domām, ja šāds lobijs ir, šis process ir jāpadara pēc iespējas atklātāks, lai varētu iesaistīties arī citu pušu lobijs, un deputāti varētu pieņemt objektīvāku lēmumu.