Daudz laimes, jubilār! Aktrise Gunta Virkava

«Gunta Virkava ir aktrise ar sirdi un dvēseli!» tā par Nacionālā teātra aktrisi, kas dažas dienas pēc savas dzimšanas dienas ciemojas raidījumā «Daudz laimes, jubilār!», teikuši režisori Edmunds Freibergs un arī Valdis Lūriņš, kurš, starp citu, ir arī Guntas kursa biedrs aktiermeistarības studijās. «Gunta ir ļoti profesionāla, viņai ir spēcīgs temperaments un nav uzdevumu, ko viņa nevarētu realizēt un kam viņa ar degsmi neķertos klāt,» apgalvo režisori.

Arī Gunta pati savulaik intervijā raidījumam «Tāda ir dzīve» izteikusies, ka citā profesijā viņa sevi iedomāties nespēj. Tāpēc aiziešana no teātra nebija viegla.

Izglītošanos aktrises profesijā G. Virkava uzsāka vēl mācoties skolā (1965) Tautas kinoaktieru studijā, ko 1970. gadā absolvēja, iegūstot diplomu kinoaktrises specialitātē. Kino debitējusi 1967. gadā epizodiskā lomā filmā «Kad lietus un vēji sitas logā», bet 1969. gadā jau galvenajā sieviešu lomā filmā «Es, Francisks Skorina...». Nozīmīgas lomas viņai ir režisora Pētera Krilova filmā «Durvis, kas tev atvērtas» (1984), kā arī Imanta Krenberga «Pilsētas atslēgas» (1977) u.c.

Bez Rīgas kinostudijas filmām piedalījusies arī Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Igaunijas kinostudiju ražotajās filmās. Īpašs stāsts Guntai ir par igauņu režisora Arvo Krūsementa (A. Kruusement) filmu «Don Juan Tallinas», kurā Gunta spēlējusi slavenā sieviešu mīluļa Dona Žuana lomu. Atzinīgi viņas talantu novērtējis arī starptautiski pazīstamā Krievijas kino ikona Oļegs Jankovskis – arī ar viņu Gunta satikusies filmēšanas laukumā. Filmējusies televīzijas seriālos «Tumsas puķe» un «Ferdinands Lieliskais».

1975. gadā Gunta ieguva otru diplomu, beidzot Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas teātra fakultāti un tajā pašā gadā kļuvusi par Latvijas Nacionālā teātra štata aktrisi. Spānijas Izabella, Heda Gablere, komiskās lomas «Lampu drudzī» un citās izcilās režisora A. Jaunušana izrādēs, kurš bijis arī aktrises kursa vadītājs. Jaunušans savulaik Guntai uzticējis arī Elīnas lomu R. Blaumaņa «Skroderdienās Silmačos», vēlāk režisors E. Freibergs ļāvis aktrises temperamentam izspēlēties lugas Pindacīšas un Tomuļu mātes tēlos.

Visu mūžu Gunta bijusi ne tikai spilgta aktrise, bet arī efektīga sieviete. Teātra kritiķe M. Balode savulaik atcerējās, ka jauno Guntu skatītāji nāca skatīties ne tikai talanta, bet arī viņas skaistuma dēļ. Iespējams, ka šis spēcīgais starojums Guntai nāk no tēva, cirka mākslinieka, pasaules līmeņa žongliera, Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieka Alfona Virkava (Virkauss) (1909–1988). LTV arhīvs glabā videomateriālus ar meistara trikiem, kas joprojām šķiet «acīmredzamais-neticamais».

Komentāri

Kategorijas