Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kādam jābūt sporta septiņgades plānam?

Sporta sabiedrība aktīvi strādā pie galvenā attīstības dokumenta – sporta politikas pamatnostādnēm nākamajiem septiņiem gadiem. Iepriekšējās pamatnostādnes attiecās uz laika posmu no 2014. līdz 2020. gadam un bija izklāstītas uz 73 lapām.

Latvijas Televīzijas uzrunātie sporta sabiedrības pārstāvji ir vienisprātis, ka pamatnostādnes ir nepieciešamas, taču līdz šim tām nav bijis tiešas ietekmes uz sporta nozares attīstību.

Intervija - Signe Luika, LSPA asociētā profesore

«Bērns aug jebkurā gadījumā. Vai mēs viņu barojam ar rupjmaizi, medu un speķi, vai mēs viņu barojam ar ātrās ēdināšanas pārtiku. Tāpat ir ar sporta nozari.»

Tāpat kā iepriekšējos septiņos gados, arī nākamajiem kā prioritāte tiek virzīta bērnu un jauniešu sports. Pamatnostādņu projektā minēts, ka mērķis ir nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm. Līdz šim tas nav izdevies.

Pamatnostādņu projektā izcelti trīs sporta politikas virzieni: bērnu un jauniešu sports, tautas sports un augstu sasniegumu sports, kurus caurvij vēl ceturtais – pielāgotais sports, cilvēkiem ar invaliditāti.

Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Signe Luika norāda, ka viss pamatnostādnēs minētais ir būtisks un svarīgs, taču projektā esot daudz dziļu robu. Kā uzskatāmāko piemēru viņa min ilgtermiņa plāna neesamību cīņai ar covid sekām, kuras sporta nozarē būs jūtamas nākamos 4-5 gadus.

Intervija - Signe Luika, LSPA asociētā profesore

«Šis dokuments šādā redakcijā neatbild uz covid jautājumu, neatbild uz Latvijā esošo dopinga problēmu, neatbild uz jautājumu par sociāli ekonomisko sporta nozīmīgumu un daudzām citām aktuālām lietām.»

Luika uzskata, ka pamatnostādņu izstrādē nav pietiekami ņemti vērā ieteikumi no sporta nozares pārstāvjiem, kuri šoreiz ir bijuši krietni aktīvāki nekā citas reizes. Savukārt Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs komunikāciju ar ministriju vērtē atzinīgi – viņa pārstāvētā organizācija esot iesniegusi 59 priekšlikumus, no kuriem liela daļa uzsākusi virzību.

Intervija - Kaspars Gorkšs, LKSSA izpilddirektors

«Vislielākais prieks noteikti ir par finansiālām kompensācijām fiziskajām aktivitātēm. Nodokļu atlaižu veidā darba devējiem, tādējādi veicinot mūs visus būt fiziski aktīviem darbavietās.»

Vēl kā būtiskākie mērķi Komandu sporta spēļu asociācijas skatījumā izvirzīti sporta infrastruktūras attīstība, starptautiski nozīmīgu sporta pasākumu organizēšana un treneru atalgojuma celšana.

Aizvadītajos septiņos gados kā viena no valsts sporta politikas prioritātēm tika izcelts tautas sports jeb lielāka sabiedrības iesaiste sportiskās aktivitātēs. Tautas sporta organizators Jānis Puriņš akcentē, ka savā un pārstāvētās „Entuziastu” kustības darbībā viņš to nav izjutis. Viņaprāt, tautas sporta veicināšanai sarežģīts plāns nav jāizdomā – tikai jāpadara pieejamāka sporta infrastruktūra.

Intervija - Jānis Puriņš, Tautas sporta organizators

«Protams, ka nebūtu slikti un tas noteikti palīdzētu, ja mēs grūstu naudu izglītojošās kampaņās par to, ka vajag sportot. Labi, tas cilvēks tagad ir sapratis, ka vajag sportot. Viņš gribētu uzspēlēt hokeju, bet saprot, ka ledus īre ir 250 eiro stundā un vienīgais pieejamais ledus ir divpadsmitos naktī. Ar to tas viss arī beidzas.»

Darbs pie sporta politikas pamatnostādņu izstrādes turpinās. Ne visas sporta organizācijas ir paguvušas apkopot savus priekšlikumus, tāpēc diskusijas turpināsies. Pamatnostādnes apstiprināt plānots ne vēlāk kā šā gada maijā.

Komentāri

Kategorijas