Kas jāmaina Latvijas sportā? - Valsts sporta budžets piedzīvos samazinājumu
Pieņemot 2018. gada budžetu, sporta nozarei uz trim gadiem tika piešķirts papildus finansējums. Sākot ar 2021. gadu, šis papildus finansējums ir beidzies, tāpēc sporta sabiedrībai nāksies savilkt jostas.
27. oktobra Saeimas sporta apakškomisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs ziņoja par samazinājumu 2,9 miljonu eiro apmērā, kas sevī ietvertu ievērojamu Latvijas Olimpiskās vienības sportistu skaita samazinājumu, kā arī bez valsts finansējuma atstātu vairākus desmitus federāciju. Finansējuma sarukums skartu arī gan nacionāla, gan starptautiska mēroga sporta pasākumus.
Pēc divarpus nedēļām aina gan vairs nav tik dramatiska, jo Izglītības un zinātnes ministrija sava budžeta ietvaros atradusi iespēju ietaupīt 1,4 miljonus, līdz ar to samazinājums sporta nozarei 2021. gadā būs 1,5 miljoni eiro.
Intervija - Edgars Severs, Sporta departamenta direktors
«Mēs iesniegsim precizētus budžeta paskaidrojumu, kurā šos rādītājus daļēji atjaunosim. Ne pilnībā, bet daļēji. Tā jau tālāk ir saruna ar mūsu sporta organizācijām. Piemēram, LOV sportistu skaits. Ja budžeta samazinājums LOV neskar, tad sportistu skaits provizoriski paliek tāds pats, kā bija 2020. gadā. Ja samazinājums daļēji skars, tad joprojām zināms skaits būs jāmazina, bet ne tik dramatiski, kā bija tajā brīdī, kad budžets samazinājās par 2,9 miljoniem eiro, jo šis samazinājums tagad ir gandrīz uz pusi mazāks, līdz ar to ir iespējams godīgi teikt, ka tik dramatisks samazinājums nebūs.»
Izglītības un zinātnes ministrija jau ir nodefinējusi summas, kas 2021. gadā būs jāsamazina vairākās sporta budžeta pozīcijās. Augstu sasniegumu sportu sagaida apcirpšana 729 tūkstošu eiro apmērā, komandu sporta spēļu atbalstam nākamgad tiks novirzīts par 230 tūkstošiem eiro mazāk, savukārt sporta federācijām un sporta pasākumiem nākamgad jārēķinās ar teju pusmiljona eiro samazinājumu. Tāpat par nepilniem 55 tūkstošiem eiro samazināsies finansējums paralimpiskajam sportam.
Vislielākais samazinājums paredzēts augstu sasniegumu sportam. Šīs valsts budžeta pozīcijas ietvaros finansējums aizplūst četros virzienos: Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Olimpiskajai vienībai, Latvijas Olimpiešu sociālajam fondam un četriem augstas klases sportistu sagatavošanas centriem Ventspilī, Liepājā, Valmierā un Limbažos.
Intervija - Edgars Severs, Sporta departamenta direktors
«Te līdz ar to būs mums saruna ar Olimpisko komiteju, kas ir iesniegusi šo kopējo finanšu pieprasījumu, aptverot gan LOSF, gan LOV, kā konkrēti LOV vadība – valde un, ja vajadzēs, arī izpildkomiteja – redz, kuras ir tās pozīcijas, kuras var mazināt.»
Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks šonedēļ atteicās situāciju komentēt, pamatojot, ka darbs pie budžeta joprojām notiek. Tāpat Latvijas Televīzijai tā arī neizdevās sazināties ar Latvijas Olimpiskās vienības vadītāju Einaru Fogeli. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija redz, ka finansējuma samazinājums varētu tikt īstenots uz olimpisko federāciju rēķina, jo vairāk nekā 50% olimpiskās izcilības programmas finansējuma pārcelti uz 2021. gadu.
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš dramatisku finansējuma kritumu 2021. gadā nesaskata, jo situāciju izlīdzinot jūnijā valdības piešķirtie 5 miljoni eiro covid krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Intervija - Sandis Riekstiņš, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs
«Parunājot ar sporta jumta organizācijām, viņi man saka, ka iepriekš bija 5 miljoni eiro piešķīrums jeb t.s. covid nauda. Šobrīd izskatās, ka aptuveni 70% no tiem 5 miljoniem pāriet uz nākamo gadu. Ja mēs šādā veidā sasummējam, tad tā summa ir krietni lielāka pat nekā bijusi.»
Ja 2021. gadu sporta nozarei vēl varētu izdoties pārlaist salīdzinoši mierīgi, tad 2022. un 2023. gadā paredzēts vēl straujāks valsts sporta budžeta sarukums. To akcentē gan Sandis Riekstiņš, gan arī Edgars Severs.
Intervija - Edgars Severs, Sporta departamenta direktors
«Budžeta paskaidrojums tiek gatavots uz trim gadiem: arī uz 2022.un 2023. gadu. Tos rādītājus, kurus mēs tagad labosim, mēs tos labosim attiecībā uz 2021. gadu. 2022. un 2023. gadam šie samazinājumi paliks nemainīgā apmērā, jo ļoti vienkārši – 2022. gadā papildus finansējums starp lasījumiem nav piešķirts, līdz ar to tā situācija ir tāda pati un nav mainījusies. 2022. gadā joprojām samazinājums pamata programmām ir 23% - 25%, paralimpiešiem pat 30%. Ļoti dramatisks procents. Tur mēs nekādus rādītājus nemainīsim, līdz ar to šīm izmaiņām objektīvs pamats ir tikai attiecībā uz 2021. gada valsts sporta budžeta rezultatīvajiem rādītājiem.»
Sporta nozare ir jostu savilkšanas priekšā. Turpmākie trīs gadi solās būt sarežģīti ne tikai finansējuma ziņā, bet arī sporta norisei kā tādai. Tas, kādas sacensības varēs notikt un kādā formātā tās notiks, lielā mērā var koriģēt valsts sporta budžeta izlietošanas plānus.
