Gleznotājas Kristīnes Luīzes - Avotiņas nepieradinātā pieredze festivālā "Skaņu Mežs"

Gleznotāja Kristīne Luīze - Avotiņa pēdējā laikā pārsvarā uzturās savās lauku mājas un pilsētā ir rets viesis, tāpēc šādi kultūrrandiņi viņas dzīvē ir retums. Šī ir pirmā reize Kristīnei Luīzei - Avotiņai kultūrvietā Hanzas perons un par «Skaņu meža» esamību zina tikai tik daudz, cik redzēts uz plakātiem pilsētas ielās.  Kultūrrandiņā māksliniece Kristīne ļaujas piedzīvotajām skaņām un iedomājas, kādas gelznas varētu tapt atvasinot dzirdēto mūziku. Izstāžu vietu ir pārāk maz, Kristīne atzīst, ka Hanzas perons arī būtu atbilstoša vieta viņas gleznām. Taujāta, kāpēc izstādes viņai kā māksliniecei ir svarīgas viņa saka, ka tas ir posma noslēgums jebkuram aktīvam gleznotājam un citkārt izstādes vajadzībām var tapt darbi, kuri citādi netaptu. Taujāta, kuram mūzikas žanram atbilst Kristīnes tehnika un maniere glezniecībā viņa tūliņ min Vivaldi. «Ļoti pārsteidzoši cik pasaule ir dažāda un cilvēki aizraujas ar dažādām lietām. Es noteikti šo dzirdēto mūziku šovakar nevaru iedomāties kā tādu, pie kuras varētu gleznot - pie šādām skaņām noteikti nē. » pārdomās dalās Kristīne. Noslēdzot kultūrrandiņu abas Kristīnes secina,ka nejaušību nav. Kristīne Luīze Avotiņa: «Mums no malas varbūt var šķist, ka tie mūziķi nezina , ko viņi dara. Tā domā arī par gleznotājiem. Bet, kad gleznotājs paņem otu viņš zina, ko viņš gleznos, nav tādas nejaušības.» Uz tikšanos Kultūrdevā!